“Death Race 2” (2010), jeb kad B-klase klūst par A-klasi, un otrādi

December 30, 2010  |  Filmas, Raksti

Mana pirmā un līdz šim brīdim pēdējā pieredze ar direct-to-video sīkveliem bija “From Dusk Till Dawn 2: Texas Blood Money” kaut kad senā pagātnē. Toreiz uzzinājis, ka manai tālaika mīļākajai filmai ir iznācis turpinājums, no sajūsmas gandrīz pieliku bikses, bet pēc tam pieliku tās jau pa īstam, skatoties šo “šedevru” – kas redzēja, tie mani sapratīs, kas ne – labi vien ir, ka tā. Kopš tiem laikiem no šāda veida produkcijas turos pa gabalu.

Tomēr vai nu aizdomīgi pieklājīgais treileris, vai arī mēness stāvoklis, bet izlēmu, ka vakara filmai jābūt “Death Race 2”, un pieredze izrādījās tik negaidīta, ka pat radīja vēlmi ar to padalīties ar citiem.

Death Race 2

Domāju, nav jēgas stāstīt, par ko ir filma – treileris visu izskaidro, bet, ja īsumā, tad filma ir par to, kā tad radās “Death Race”, kas pats par sevi ir diezgan mazsvarīgi, bet, ņemot vērā iepriekšējās daļas beigas, laikam bija vieglākais iespējamais ceļš filmas veidotājiem. Kas ir interesantāk, tad tie ir filmā iesaistītie aktieri – ja neskaitam Stethemu, kuru šeit aizvieto Lūks Goss (Nomaks no “Blade II”), tad Denijs “Mačete” Treho, Vings Reimss un Šons Bīns noteikti ir zināmāki vārdi/sejas šāda tipa kino cienītājiem, nekā pirmās daļas varoņi.

Bet, pie galvenā, ko vispār gribēju teikt. Filmas laikā nepameta jocīga, diezgan idiotiska sajūta par to, ka šī “lētā”, direct-to-video 2. daļa patiesībā daudzās jomās (ja ne visās) ir pārāka par pirmo, un īsti nav skaidrs, kapēc tā – vai nu no pirmās savulaik gribējās sagaidīt vairāk, vai arī no šīs netika gaidīts pavisam nekas. Bet patiesībā, visdrīzāk, abi kopā, jo pēdējā laika A-klases action (lai gan, ne tikai action) darbi par tādiem uzskatāmi tikai dēļ kinoteātros izrādīšanas fakta, bet B-klase straujiem tempiem attīstas gan budžetu, gan iesaistīto darboņu ziņā (skat. kaut vai lielisko “Undisputed” filmu sēriju).

Death Race 2

Protams, pie tā vainojams arī fakts, ka filmu izplatīšanas kanāli ir stipri dažādojušies (kino, TV, dvd, blu-ray, VOD, iTunes, Netflix, Xbox Live! un vēl 100 un 1), un noteiktām filmām vienkārši ir vērts ietaupīt uz kino kopiju druku (lai gan tajā pašā Krievijā un NVS valstīs VanDamme un co. joprojām labi iet arī kino), tomēr fakts, ka netīrais šablons “direct-to-video” pamazām izzūd, vai vismaz zaudē savu nozīmi, mani personīgi tikai priecē.

Nevajag pārprast – šī filma joprojām ir vistīrākā B-klase, un, ja nepatika pirmā daļa, arī šī liksies tikpat liels sūds, bet taisnība ir tajā, ka mums visiem ir noteikta kategorija ar filmām (party filmas/pod pivo/”kad negribas domāt”/”filmas pohainiem rītiem” utt.), kad vajadzīgs kaut kas tieši šāds, un šādā brīdī es droši rekomendētu “Death Race 2” līdzās visiem “Fast & Furious”, “Expendables”, “Transporter” un pārējam, kas šai kategorijā ir aktuāls. Un tas ir faking kompliments šīs filmas veidotājiem.

To saprot arī Universal, jo 3. daļa arī vairs nav aiz kalniem.

Death Race 2