Forši strādāt ar Disney

April 14, 2010  |  Dažādi

NYMag nesen bija interesants raksts par studiju Disney, tās jauno menedžmentu un izraudzīto stratēģiju, noteikti iesaku izlasīt visiem, kam interesē kino kā bizness.

Rakstā arī ironisks, bet pamācošs stāsts par filmas “The Proposal” (romantiskā komēdija ar Sandru Bulloku un Rajenu Reinoldsu, liels hīts) producentiem, kuri, ekstāzē no filmas komerciālajiem panākumiem, ieradās pie Disney bosiem ar piedāvājumu filmēt turpinājumu, bet tika ātri izvadīti pa sētas durvīm. Iemesls – “The Proposal” varbūt arī bija liels hīts (300+ milj. USD peļņas pie 40 milj. USD ieguldījumiem), taču no filmas nevar izspiest ne rotaļlietu līniju, ne videospēli, ne arī kāda cita veida papildus produkciju, bet šādas “bez papildus potenciāla” filmas, kā izrādās, Disney vairs neražo. Tā, ka pavisam.

Jo šobrīd Disney koncentrējas tikai uz divu veidu filmām – super-dārgiem, pārbaudītiem projektiem ar garantētu peļņu un desmitiem, ja ne simtiem, papildproduktu atzarojumiem, to skaitā “Pirātu” sērija, viss no Pixar un Marvel, un līdzīgi projekti ar maksimālu peļņas potenciālu (“Prince of Persia” un “The Sorcerer’s Apprentice” šovasar), un ļoti lētām, bet tik pat plašai auditorijai paredzētām filmām, visdrīzāk sīkveliem jau esošajiem Disney zīmoliem – piemēram, vēl viens “Freaky Friday” rīmeiks, šoreiz droši vien ar Mailiju Sairusu, vai kas tur šobrīd ieņem Lindsijas Lohanas lomu.

Viss pārējais, kā veiksmīgi apzīmē rakstā, ir toast, un producenti, paķēruši savus gadiem ilgi lolotos projektus, droši vien masveidā bēg uz citām studijām.

Jeff Bridges
(Jeff Bridges does not approve, attēls no “Tron: Legacy”)

No otras puses, es saprotu arī Disney – pagājušogad viņiem bija dārgi, bet neveiksmīgi (gandrīz visi gandrīz visās ziņās) projekti – “Confessions of a Shopaholic”, “G-Force”, “The Surrogates” un “Old Dogs” krietni patukšoja, bet nemaz nepiepildīja studijas maciņu, kurā jau tā ir pamatīgs robs gandrīz 10 miljardu (!) USD apmērā, ko tā samaksāja par Pixar un Marvel. Tur gribot-negribot aizdomāsies, kā izdarīt tā, lai studijas filmas nes naudu ne tikai no kinoteātriem un TV/DVD. Tikai žēl, ka zaudētāji, kā parasti, būs kino skatītāji.

Un vēl, acīmredzot “Avatar” iespaidā, viņi aizvēra Roberta Zemekisa studiju ImageMovers Digital, kura pēdējos gadus biedēja mūs ar savām filmām par nedzīvajiem plastelīna cilvēkiem (“The Polar Express”, “Beowulf”, “A Christmas Carol”). Pēdējais gan ir drīzāk prātīgs solis – varbūt vismaz ar varu piespiedīs Robertu atgriezties pie normāla aktierkino.

Roberts Zemekis
(Roberts Zemekis pirms nokļūšanas mo-cap gūstā)

Avots: NYMag.com