“Fast Five” (2011): veiksmīgais piecinieks

May 4, 2011  |  Filmas, Raksti

Uz kinoteātru ekrāniem iznāk pēc benzīna, sviedriem un svilušām riepām smakojošā seriāla “Fast & Furious” nu jau piektā daļa, “Fast Five”/”Ātrs un bez Žēlastības 5”. Vai vispār vērts tērēt savu laiku filmai ar kārtas numuru 5 nosaukumā? Viennozīmīgs jā, kapēc – par to zemāk arī izvērstāk:

Bet sākumā nedaudz garlaicīga teorētiska ievada. Manuprāt, modernais komerckino strauji mainās, un mēs jau esam pāri tam laikam, kad “sīkvels” automātiski nozīmēja “sliktāk” – gluži otrādi, nopelnītā nauda un skatītāju atbalsts daudzos (bet ne visos) gadījumos ļauj novērst pieļautās kļūdas nākamajās daļās, algojot labākus aktierus, labākus scenāristus, labāku visu (videospēlēs tas jau labu laiku tieši tā arī darbojas), un neizbēgamā “Scream X” varoņi vairs nevarēs saukt “sequels suck!”, vai vismaz nedarīs to tik pārliecināti.

Tieši šī teorija ļauj “Fast Five” kļūt par labāko no visām daļām, jo filma ir pārstājusi niekoties ar strītreisingu, kurš šeit ir tikai kā pagātnes fons, un kļuvusi par pilntiesīgu heist-movie – ne tik elegantu, kā “Ocean’s” sērija, un ne tik dramatisku, kā “Heat”, bet no pirmās tai tika plašs kolorītu varoņu loks (šeit ir visi no visām daļām), bet no otrās – skarbums un brutalitāte. Rezultātā priecīgi ir visi, jo pat iepriekšējo daļu zināšana ir ieteicama, bet ne obligāta.

Fast Five

Iepriekšējo daļu panākumi ļāva neskopoties ne ar varoņiem (neskatoties uz to skaitu, katram ir atvēlēts gana ekrānlaika), ne ar action – naudas ir tik daudz, ka sašķaidīto mašīnu skaits mērāms trīsciparu skaitlī! Kā arī lieta, kuru līdz šim nevarēja nopirkt par naudu, jeb vismaz nevienam nebija izdevies – tieši šī ir pirmā filma, kurā Dveins “The Rock” Džonsons pirmoreiz attaisno uz sevi liktās grāvējfilmu zvaigznes cerības, tik negants! Līdz asarām žēl, ka tikai 2. plāna varonis – gaidam viņu atgriežamies turpinājumā, solo filmā, jebkur, tikai ne “Tooth Fairy 2”.

Par visu pārējo Jums noteikti pastāstīs citi, jo nekas īsti nav mainījies – mašīnas ir ātras, džeki ir skarbi, joki ir smieklīgi un scenārijs ir tieši tik sierains, cik nepieciešams, lai kā tas arī neizklausītos (jo uztvert šāda veida filmas nopietni ir nedraudzēties ar galvu). Ja seriāla piektā daļa var kļūt par labāko un patikt cilvēkiem, kas nav redzējuši iepriekšējās četras – kaut kas tur noteikti ir!

ps. Pēc titru sākuma nepametiet zāli – Jūs gaida, nebīšos šī vārda, graujošs pārsteigums!