“Immortals” (2011)

November 20, 2011  |  Filmas, Raksti

Klāt filma “Immortals”, kārtējais mūsdienās diezgan retā žanra sacērt-viņus-visus pārstāvis – kurš gan būtu domājis, ka šī žanra filmas ir tik pieprasītas, jo šis ir jau otrais pārstāvis pāris mēnešu laikā (pēc svaigākā “Conan the Barbarian”). Vai skatītāju uzticība tiks attaisnota, vai arī žanrs atkal nolemts aizmirstībai uz pāris gadiem?

Immortals

Ir grūti rakstīt par tādu filmu, kā “Immortals”, neizmantojot salīdzinājumus – īpaši, ja salīdzināmie ir tik svaigi, jo šeit prātā nāk gan “300” (sengrieķu teikas, filma uz greenscreen fona), gan jau minētais “Konans-Barbars”, ar kuru filmai ir vairāk kopīga, nekā varbūt tai gribētos. Piemēram, absolūti klišejiskais stāsts par galvenā varoņa atriebību noslaktētās ģimenes vārdā (tikai samainam vecāka dzimumu), dodoties cīņā pret nežēlīgu valdnieku-iekarotāju (visu cieņu Stīvenam Lengam, bet Mikija Rurka atveidotais ļaundaris to nolika uz lāpstiņām), pa ceļam satiekot un iegūstot skaistu mūķeni – vēl nedaudz, un tiešām liktos, ka skatamies pāris mēnešus vecas filmas rīmeiku senajā Grieķijā. Kas, protams, nedara filmai godu, bet fakts paliek fakts. Atšķirību mēģina uzsvērt dievu klātbūtne – bet tie tikai pilda sengrieķu specvienības funkciju, vajadzīgajos brīžos ierodoties un efektīvi apslaktējot galveno varoņu pretiniekus.

Vienīgais, par ko nešaubīgi dzirdēsiet slavas dziesmas, ir filmas dizains – par kuru pilnībā atbildīgs tās režisors Tarsems Singhs (“The Fall”, “Cell”, “Mirror, Mirror”), kā tagad moderni rakstīt treileros, visionary director. Šoreiz bez ironijas, jo izdomas cilvēkam netrūkst – ja atkal aizejam salīdzinājumos, tad, ja Maikls Bejs iedvesmu smeļas dinamīta kastē, tad Tarsems ir tāds mini-Bejs, tikai ar eļļas krāsām un molbertu rokās (iedvesmas avoti ir skaidri saredzami). Diemžēl līdzības ar Beju ar to nebeidzas, jo, tāpat kā pēdējā filmās, arī Tarsemam vizuālā daļa vienmēr aizēnos visu pārējo – laikam jāsāk pierast.

Immortals

Par Rurku jau minēju (pēc šīs, “Iron Man 2″ un citām, viņš ir nolemts tēlot psihopātiskos ļaundarus), vēl filmas laikā nostiprinājās pārliecība, ka izvēle ņemt Henriju Kevilu par nākamo Supermenu bija pareiza – viņam piemīt tāds nedaudz ne-Zemes šarms, un arī fiziski vairāk kā atbilstošs. Freida Pinto šeit kārtējo reizi (pēc “Mērkaķu planētas”) tēlo skaistu dekorāciju, bet “smieklīgā” tēla lomā negaidīti ir Stīvens Dorfs – kā saka, kurš gan būtu domājis.

Atbildot uz galveno jautājumu:
Ja gribat redzēt vizuāli izslīpētu un ļoti gaļīgu (brutalitātes līmenis uz max) fantasy grāvēju “300” stilā no internacionālas komandas (režisors-indietis, scenārija autori-grieķi, producents-itālis un galvenās lomas atveidotājs-brits), negaidot no filmas sižetiskas atklāsmes – nebūsiet vīlušies (taisnības labad – patīkami pāsteigti gan, visdrīzāk, arī ne).

 
  • http://www.facebook.com/people/Oskars-Apsa/100000177877643 Oskars Apsa

    Filma bija diezgan iespaidīga, ar lielu daudzumu asprātīgu frāžu, pēc sajūtām skatoties filmu varētu teikt ka Tarsema iepriekšējā filma “The Cell” uzsēdināta uz steroīdiem un nedaudz labāku tēlojumu, atskaitot Frīdu Pinto.
    Vizuāli pievilcīgi, un priekš 1:30 garas filmas labi izskaidrotu galveno tēlu motivāciju un alkām.

  • http://twitter.com/KristapsB Kristaps B.

    Kur tad paliek vērtējums? x/10?

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Es jau parasti izvairos no cipariskā, bet subjektīvi liktu kaut kur 7/10 laikam, varbūt tapēc, ka nākamajā dienā noskatījos Breaking Dawn pt.1 un šī uzreiz likās daudz labāka.

      Bet kā nepretenciozs antīkais grāvējs – baigi ok

  • http://twitter.com/kinomMareks Mareks Smilga

    Paldies par Pintu pliko dibenu. Tas laikam arī viss… Lai gan šis man patika labāk par to pašu havajiešu Konanu.

    • Anonymous

      Pinto intervijā paskaidroja, ka tā nemaz neesot viņa. Bet augums dublierei tiešām iespaidīgs.

      • http://kinokults.lv Kino Kults

        Nu vot tā – izbojāji visu rītu :/