“Mission Impossible: Ghost Protocol” (2011)

December 13, 2011  |  Filmas, Raksti

Ceturtā filma kino-serijā, kas nav “Zāģis” vai direct-to-video sīkvels – tas ir zināms sasniegums, īpaši, ja tā ir pasaules kinozvaigznes Nr.1 Toma Krūza zināmākā loma. Tapēc ar gandarījumu varu paziņot, ka nekrologi par Mr. Kukurūza karjeras straujo norietu ir bijušas pāragras – “Mission Impossible: Ghost Protocol” lieliski pierāda, ka gan Krūzs, gan M:I joprojām var dot vaļā, un kā vēl!

Mission Impossible: Ghost Protocol

Viena no 2011. gada lielākajām filmām, tai bija jāpierāda, ka “Knight & Day” un nedienas publiskajā telpā nav mazinājušas Krūza filmu peļņas rezultātus, par spīti pašai sev – režisors-debitants lielajā kino (ja tā drīkstam saukt Pixar veterānu Bredu Bērdu), riska mazināšanai paplašināta IMF komanda (Džeremijs Renners kā gandrīz pilntiesīgs galvenais varonis), milzu budžets, ko atsist var tikai filmas absolūtais triumfs visā pasaulē.

Un, manuprāt, filmas autori ir darījuši visu, kas bija viņu spēkos, lai nepieviltu publikas ekspektācijas – Toms Krūzs ir fantastiskā formā un pats veic gandrīz visus trikus (49 gados!), lokācijas un darbības ģeogrāfiju apskaustu pats Džeimss Bonds (plus IMAX ainas, kuras neredzēsim), bet tik iespaidīgs action epizožu kaleidoskops šogad ir redzēts vien “Fast Five”, kas bija tīrs grāvējs, bez spiegošanas & pārējām lietām.

Mission Impossible: Ghost Protocol

Par pēdējo gribas piebilst atsevišķi – Krūzs, kā visu filmu producents, katrā nākamajā daļā ir mēģinājis pārspēt iepriekšējo – un, ja salīdzinam ar citiem pēdējo gadu sniegumiem (“Green Lantern”, es skatos uz tevi), kur īsti nav skaidrs, kādēļ vispār vajag rādīt to, kas jau 100x redzēts citur, tad šīs filmas autori ir ieguldījuši pamatīgu darbu, lai action epizodēs ne tikai neatkārtotos, bet paceltu iepriekšējo daļu jau tā augsto latiņu līdz līmenim, kad liekas – kur nu augstāk? Respect!

Vēl viena atšķirīga M:I filmu pazīme ir absolūtā tonālā atšķirība starp sērijas daļām – kas tika apzināti panākta ar dažādiem režisoriem, no skarbākas Brajena DePalmas pirmās līdz glancētākajai JJ Abrams’a trešajai (to Džona Vū murgu cenšos aizmirst, un iesaku arī citiem). Šajā ziņā jaunā filma varētu būt trešās daļas tiešs sīkvels, jo stilistiski ir tieši tāda pati, tikai lielāka – par to parūpējās gan JJ Abrams producenta krēslā, gan kopējā filmas veidotāju pārliecība, ka ideālā formula ir atrasta, un pie tās labāk pieturēties (skat. pirmos paragrāfus par risku). Domāju, ka arī nākamā daļa sekos šim pašam šablonam.

Mission Impossible: Ghost Protocol

Piekasīties, būtībā, var tikai divām lietām, no kurām pirmā ir diezgan nožēlojama, jo ar visu mūsdienu specefektu attīstību Krūza patiesā rāpšanās pa Burj-Khalifa sienām izskatās tieši tāpat, kā uz zaļā ekrāna fona studijas paviljonos – kā saka, kurš gan būtu domājis. Bet tēlu kvantitāte un ekrānlaiks, diemžēl, neatstāja nekādu izredžu filmas galvenajam ļaundarim (zviedra Maikla Nikvista izpildījumā) – jā, ļauns un biedējošs, bet absolūti plakans tēls. Bet tas nekas – tāpat jau esam pieraduši, ka “Mission: Impossible” filmās veiksmīgi ļaundari ir tikai nepāra daļās :)

Rezultātā iegūstam gandrīz ideālu popkornkino – spraigu, aizraujošu, vietām pārspīlētu – bet ne glupu, brīžiem smieklīgu un emocionālu, bet visvairāk liekošu aizdomāties par to, kapēc gan visi “blokbasteri” nevarētu būt vismaz šādi.

8/10

 
  • http://twitter.com/kinomMareks Mareks Smilga

    Tiešām interesanti vai izdosies atgūt to milzu budžetu.