“Moneyball” (2011)

November 22, 2011  |  Filmas, Raksti

Beisbola filmas Latvijā ir “īpašā” cieņā – tās gandrīz nerāda kino, ASV popkultūrā tik populārās atsauces uz “Field of Dreams” lokalizācijās allaž tiek brutāli iznīcinātas, bet pašas spēles noteikumus, visdrīzāk, zin tikai tie čaļi ar beisbola vālēm, kas tusēja manas Ķengaraga mājas pagalmā. Par laimi, “Moneyball” īsti nav filma par beisbolu.

Moneyball

Vai arī, ja ir, tad ļoti nosacīti – lai to izbaudītu, nav nepieciešams vairāk zināšanu, kā, piemēram, zināšanu par amerikāņu futbolu skatoties “Any Given Sunday”, zināšanu par akciju tirgu skatoties “Wall Street”, vai zināšanu par sociālajiem tīkliem skatoties “The Social Network” (vai, ja jau aizgājām tik tālu, zināšanu par neatlaidību un komandas garu skatoties “The Mighty Ducks”). Vēl vairāk, visu uztveršanai nepieciešamo informāciju par beisbolu filma labprāt piedāvā pati, eleganti un nepiespiesti, tāpat kā minētajā “Sociālajā Tīklā”, kuru ar šo filmu saista kopīgs scenāriju autors – ASV TV leģenda Ārons Sorkins (“The West Wing”).

Jo, atmetot beisbolu un filmas ļoti sāpīgo tapšanas vēsturi (šeit vairāk), mūsu priekšā ir tipisks underdog story – neviena nesaprasts, bet par sevi ārkārtīgi pārliecināts varonis ar liesmu acīs pārvar visus šķēršļus pretīm saldsērajai uzvarai. Tipisks sporta kino sižets, tikai galvenais varonis šeit nav atlēts, bet gan komandas menedžeris – kas, iespējams, pat padarīja šo filmu skaidrāku un saprotamāku tiem, kuri ar beisbolu ir stipri uz Jūs.

Moneyball

Vairāk arī nav, ko piebilst – filma ir praktiski Breda Pita solo performance, un, ja Džona Hils vēl tēlo pilntiesīgu otrā plāna lomu, tad redzēt daudz atzītākus un talantīgākus aktierus trešajā plānā ir mazliet neierasti (kas gan viņiem nekādu kaunu šeit nedara). Režisors Benets Millers (“Capote”) ir tik veiksmīgi emulējis Soderberga stilu, ka nezinātāji varētu arī neatšķirt – vai arī vienkārši palīdzēja Soderberga sagatavotais Sorkina scenārijs.

Lai Jūs nebiedē beisbols – šis ir gana skumīgs, gana smieklīgs, dzīvs kino “The Social Network” un “Jerry Maguire” stilā. Ja šie patika, var droši skatīties – rekomendēju! Filma Latvijā no 25. Novembra.

 
  • Zandarts

    Skatīšos Sorkina dēļ.

  • http://twitter.com/_madis Kārlis Pētersons

    Tā kā tu more or less raksti par manā skatījumā foršiem mūvjiem, tad ļoti besī, kad jālasa par filmu kuru nevar vakarā pēc darba iet skatīties. Plakāti uz ielām, raksti blogos, bet filmu redzēt ? Ne ne nēē, jāpagaida līdz 25. :D saks

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Tieši jau tiek pieskaņots tā, lai šodien zini, uz ko 5d/6d/7d vakarā iet, nevis tā ka uzreiz. Saki, ka labāk publicēt pirmizrādes dienā?

  • http://twitter.com/kinomMareks Mareks Smilga

    Bet vai tiešām filma ir tik līdzīga Social network kā runā? Ja jā, tad tiešām būs jāizbrīvē laiku, jo tas gabals man ļooooti gāja pie sirds.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Man likās kā Jerry Maguire un Social Network krustojums – protams, tikai saturiski, nevis vizuāli, Finčers tomēr paliek Finčers

  • beisbolists

    Lieliska drāma. Man kā beisbola +/- pārzinējam vispār beigas bija īpaši emocionālas. Jāpiekrīt, ka stāsts nav tikai par beisbolu – stāsts par cilvēka tiekšanos uz mērķi, visu uz viņu raidīto negāciju ignorēšana.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Tieši tā!
      Vispār gribētos zināt, kādas emocijas šī filma rada beisbola pazinējiem, jo tā ir visai universāla – līdzvērtīgi interesanta gan pārzinējiem, gan arī tiem, kas pat attāli nesaprot, kas spēlē notiek :)

      • beisbolists

        Manas emocijas filmas finiša taisnē, ja godīgi bija gandrīz tik pat sakāpinātas kā galvenajam varonim pēdējā ainā braucot mašīnā… Tā, ka varu teikt, ka emocijas tikai un vienīgi tās spēcīgākās, pacilātākās. Lielu lomu nospēlēja 2002 gada Athletic’s sastāvs, zinot tos spēlētājus, kuri spēlē vēl šodien – tie tikai pastiprināja interesi. Protams, neaizmirstot pašu Billiju Bīnu, kurš vēljoprojām ieņem to pašu menedžera amatu komandā. Nesen pārrunājot filmu ar paziņu dzirdēju atsauksmi, ka “nekas īpašs”, jo nav jau tās saprašanas par beisbolu… Domāju tas ir liels šķērslis šīs filmas mesidža nodošanā sabiedrībai, jo lielākajai daļai, kuriem beisbols ir svešs, arī Moneyball būs svešs…

        Domāju, ka galvenā mērķauditorija bija (ir) amerikāņi (zinot, ka tas ir viņu kulta sporta veids/ sporta veids nr 1. bez konkurentiem) un tā tikai lieliski sasniegta.