“Sherlock Holmes: A Game of Shadows” (2011)

December 23, 2011  |  Filmas, Raksti

Precīzs kā pulkstenis, divus gadus pēc lielu popularitāti guvušā oriģināla, pie mums ierodas “avanturizētā” Šerloka Holmsa piedzīvojumu otrā daļa, “Sherlock Holmes: A Game of Shadows”. Vai turpinājums, kuram, kā zināms, jābūt lielākam un skaļākam, tādejādi neieslīgs totāla absurda teritorijā? Varbūt Gajam Ričijam laiks kravāt koferi un atgriezties filmēt Londonas padibenes? Uz šiem svarīgajiem jautājumiem atradīsiet atbildes zemāk:

Sherlock Holmes: A Game of Shadows

Skrienot notikumiem pa priekšu, atbildes uz abiem jautājumiem ir – nē, neieslīga un nekur doties nevajag, bet nevar viennozīmigi apgalvot, ka abas atbildes ir pozitīvas. Jo mana galvenā un, būtībā, arī vienīgā pretenzija pret šo kvalitatīvi uzņemto, labi notēloto un lielā mērā aizraujošo piedzīvojumu filmu ir tāda, ka tā ir precīzi tāda pati, kā iepriekšējā daļa – ne sliktāka, bet arī ne labāka. Ar sajūtu, ka bezmaz vai filmētas vienlaicīgi, bet nākušas klajā ar pāris gadu intervālu – tās pašas sejas, tā pati stilistika utt., tuvākais analogs būtu “Karību Jūras Pirātu” otrā un trešā daļa. Jo arī šeit Robertam Daunijam ir pavēlēts “tēlot kapteini Džeku Zvirbuli”, kas viņa Holmsu brīžiem padara pārāk ekscentrisku (uz parodijas robežas), bet atturīgais Džudas Lova Vatsons uz viņa fona izskatās pat pārāk normāls. Manuprāt, ņemot vērā iesaistīto darboņu iepriekšējos veikumus, ir tikai godīgi prasīt no viņiem kaut mazliet vairāk, nekā iepriekšējā reizē paveikts.

Bet lieta, kas šajā sīkvelā nogurdina pat vairāk par tā nevēlēšanos attīstīties un eksperimentēt, ir veidotāju pieņemtā “nasta” padarīt to lielāku un skaļāku – lai nu kas, bet “Neiespējamās Missijas” cienīgi sižeta pavērsieni ar Eiropas lielvalstīm uz sabrukuma robežas un bezmaz vai masu iznīcināšanas ieročiem 19.gs. beigās ir pilnīgi lieki. Īpaši, ja atceramies faktu, ka labākie Konana Doila sarakstītie Holmsa detektīvstāsti bija tieši tie smalkākie, personiskākie, ar maksimums pieciem tēliem, no kuriem divi bija Holmss un Vatsons (bet trešais – inspektors Lestreids). Ļoti ceru, ka neizbēgamā nākamā Holivudas Holmsa daļa beidzot būs par Baskervilu suni, kurš pārmaiņas pēc varētu būt tiešām suns-dēmons – tā būtu seriāla loģiskā un arī kvalitatīvā attīstība.

Sherlock Holmes: A Game of Shadows

Nē, meloju – vienā lietā filma tomēr pārspēj oriģinālu, jo, par spīti visai manai cieņai pret Marku Strongu, viņa tēlotais pirmās daļas ļaundaris bija visai pliekns, bet no Džareda Harrisa šeit ir sanācis tāds profesors Moriartijs, ka pilnīgi aizrauj elpu! Laikos, kad Holivudas filmu ļaundari ir izteikti regresējuši, šī ir burtiski debesu dāvana.

Kas attiecas uz Ričija k-gu (kurš beidzot un oficiāli vairs nav Misters Madonna) un viņa atstāto moderno britu gangsterfilmu mantojumu, tad tas, visdrīzāk, tāds arī paliks – vismaz kamēr Holivuda turpinās mest pret Ričiju 100-miljonu budžetus, jo viņa agrīnās filmas raksturo izsalkusi kreativitāte, bet pēdējās divas – apmierināta pārticība. No otras puses – Ričijs ir ideālais Holivudas imports, kurš sev līdzi nes gan Eiropas klasi un šarmu, gan arī pazemīgu paklausību pret Holivudas spēles noteikumiem, tapēc labāk lai “blokbasterus” veido viņš, nekā visādi Breti Ratneri un tam līdzīgie konveijera darboņi.

“Šerloks Holmss: Ēnu Spēle” Latvijas kinoteātros jau no Pirmdienas!

 
  • http://twitter.com/kinomMareks Mareks Smilga

    Visam piekrītu, tikai ne pašām beigām. Tobišs, lai jau ražo, bet nav jau tie pārējie tik slikti.

  • Mikus Āriņš

    beidzot būs, ko uz kīnō iet skatīties. tik vienu nesaprotu – kā forums pamanās urzakstīt, ka no 30.12, bet senasi sākas no 26.12?

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Tapēc, ka tie nav “parastie” seansi, kas ir no 26.12.
      Bet citādi jau tiešām ar Pirmdienu

  • Pingback: 3 KONKURSI par filmu “Šerloks Holmss: Ēnu Spēle”! « Kino Kults()