“Super 8″ (2011)

June 15, 2011  |  Filmas, Raksti

Klāt viens no gada gaidītākajiem (drīzāk noslēpumaini-nesaprotamajiem) projektiem, režisora J.J. Abrams lolojums “Super 8″, ap kuru bija savilkta tik bieza dūmu kārta, ka līdz pēdējam brīdim nebija īsti skaidrs, par ko īsti filma ir. Laikam labā ziņa ir tāda, ka filma ne tikai ir izdevusies (šis, protams, ir gaumes jautājums, bet centīšos būt objektīvs), bet savā būtībā ir diezgan vienkārša, saprotama un, kā saka, straightforward – pilnīgi pretstatā ap sevi radītajai ažiotāžai.

Super 8

Bet pamatā, kā jau pēc treileriem un citiem filmas promo materiāliem to varēja noprast, šī ir J.J. Abrams mīlestības vēstule tālajiem 70-tajiem, to laiku atmosfērai un arī filmām, kuras veidoja J.J. bērnības elks Stīvens Spīlbergs, kurš veikli pieaicināts palīdzēt (kā izpildproducents) arī šeit. Pēdējā palīdzība gan, visdrīzāk, izpaudās kā vārds titros un Amblin Entertainment logo pirms filmas (lai ir toč-toč “kā toreiz”), jo – visu cieņu J.J. – viss pārējais ir vairāk viņa paša, nevis Stīvena, filma.

Un, domāju, Jūs (par spīti tam, ka šī ir viņa tikai 3. filma) jau pietiekami labi zinat viņa kino rokrakstu – absolūts Holivudas kino šoreiz vārda labākajā nozīmē, varbūt emocionālāks un nedaudz manipulatīvāks, kā vairākums, kas, tai skaitā pateicoties mazpazīstamiem aktieriem un izņemot dažus pārāk mūsdienīgus specefektus, tiešām atgādina “tā” laika filmas. Ar vienu bet – visās līdzīgajās Spīlberga filmās (“E.T.”, producētā “The Goonies” utml.) bija spriedze un briesmu mirkļi, bet tomēr ne reizi nebija sajūtas, ka ka galvenie notikumu dalībnieki-bērni (visdrīzāk balstīti uz paša JJ bērnības pieredzi) varētu iet bojā jebkurā filmas brīdī, bet šeit ir. Un šis mūsdienu kino reālisms ir tas pēdējais nepārvarētais solis, kas tomēr neļaus “Super 8″ nostāties līdzās “tām” filmām, lai cik ļoti to negribētos, bet JJ – kļūt par mūsdienu Spīlbergu (gribētu apgalvot, ka šajā lomā tomēr ir Maikls Bejs, ar visu izrietošo). Kas ir drīzāk labi – nav ko aizpildīt svešas lomas, jābūt pašam par sevi.

Super 8

Bet kas J.J. tuvina drīzāk vēlajam, nevis agrajam Spīlbergam, ir ļoti precīzi attīstīta spēja spiest uz visām pareizajām emocionālajām pogām vēlmē sasniegt nepieciešamo efektu – varētu pat teikt, ka savos kino/TV darbos J.J. šajā lomā ir sasniedzis necerētus augstumus, kļūstot par tādu kā popkorna Larsu fon Trīru. Ar šo, atkal, var rasties tikai viena problēma – ja tev metodiski un reizi pēc reizes spiež pa vienām un tajām pašām vietām, tajās var izveidoties zilumi, līdz ar ko vienā brīdī tas dos diezgan pretēju, negatīvu efektu.

Nu, un lai nobeigtu ar sūdzībām, nedaudz spoiler’īga pretenzija – J.J. ir steidzami jāalgo cits konceptu mākslinieks, jo viens un tas pats monstrs jau 3 filmās pēc kārtas (“Cloverfield”, “Star Trek”, šeit) ir tā kā nedaudz par daudz, pie tam viņi visi ir ļoti tālu no ikoniskajiem Alien, Predator, E.T. Bet tas tā, jau pavisam kasīšanās, galu galā, man šis pagaidām ir šīsvasaras pozitīvi paredzamākais kino, jo saņēmu no tā tieši to, ko vēlējos – sirsnīgu un nedaudz vecmodīgu stāstu par bērnu grupas piedzīvojumiem ASV mazpilsētā, ar visu tam piederošo, tikai uz citplanētiešu filmas fona. Ja tas ir tas, ko gaidat no filmas – tā neliks vilties.

Super 8

Filma kinoteātros no Piektdienas!

 
  • http://dziravideo.blogspot.com/ Dzintars

    Nav tā, ka Spīlberga vārds ir tikai pieminēts viņa popularitātes dēļ, nevis tāpēc, ka viņš tur ļoti ļoti piedalījās filmas veidošanā?!

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Gan jau, ka piedalījās – cik saprotu, tad scenārija rakstīšanas/domāšanas procesā, plus visa filma ļoti cenšas atdarināt 80-to gadu Spīlberga filmas, apzināti.

  • http://www.filmutreileri.lv reraksta

    Manuprāt, JJ Abrams apzināti liek dauzo taustekļu īpašnieku savās filmās.

  • http://twitter.com/JogaUnSemushkas Uldis Ozols

    Vizuāli perfekta, sirsnīga, smieklīga un atmosfērīga filma, laba sniegumi no visiem filmā iesaistītajiem aktieriem, bet diemžēl scenārijs nav līdz galam pārdomāts. Abrams visticamāk ir gribējis filmā iebāzt pārlieku daudz sižeta līniju, kas beigu beigās īsti gludi neatrisinās, Super 8 pēdējās 15 minūtes ir pārlieku uzspēlētas un gluži vienkārši nesakarīgas.

    Filmas mistērija patiesībā pat nav mistērija un viss atklājās ļoti ātri. Kā jau rakstīju filmā visa kā ir par daudz un varbūt tāpēc īsti nesaprotu kādā žanrā ši filmu būtu iekļaujama. Vietām tā ir šausmene, vietām alian “mordobojs”, character drāma, tas viss neļauj uz filmu skatīties no viena skatpunkta.

    Līdz Spīlberga labākajām filmām Super 8 neaizvelk. Par spīti tam visam negatīvajam, ko filmai tikko veltīju, to ir vērts redzēt. Tomēr filmai bija lielāks potenciāls.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Atceroties, ka filma, būtībā, radās no divām JJ idejām – par jauniešiem ar kameru un par citplanētieti, pieņemu (un filmā tas ir jūtams), ka galu galā uzvarēja tomēr pirmā (kā-nekā tā ir par pašu padsmitgadīgo JJ ar kameru), nevis klišejiskais noķerta-aizbēgušā citplanētieša stāsts. Ja skatās filmu tieši caur tādu prizmu (kur citplanētietis ir otrajā plānā), tad ir baigi ok, un filma nesabrūk divos atsevišķos stāstos – kā jau pats minēji.

      • http://twitter.com/JogaUnSemushkas Uldis Ozols

        Grūti to citplanētieti ignorēt, ja viņam atļauj 10 minūtes no vietas ārdīt ārā autobusu, jo es vairāk biju domājis ar savu komentāru pārmest Ābramam par “neorganisku” žanru sajaukšanu, nevis tiešām pliekano citplanētieša stāstu. Citplanētiēša parādīšanās brīžos, filma zaudē savu ritmu, lai tikai atkal atgādinātu mums par bērniem draudošajām briesmām ar diezgan lētu šausmu filmu elementiem.

        Iespējams, ka es vienkārši cerēju, ka filmā būs vairāk mistērijas radītas spriedzes, nevis spriedzes, ko rada acīmredzami agresīvs monstrs. Man īsti neliekas, ka filmu vēlētos redzēt atkārtoti.