“Abraham Lincoln: Vampire Hunter” (2012)

June 22, 2012  |  Filmas, Raksti

Šī filma ir lielisks piemērs gadījumiem (no “Titanic” līdz “Hobo With a Shotgun”), kad filmas nosakums precīzi atspoguļo visu, kas tajā notiek – “Abrahams Linkolns: Vampīru Mednieks” ir arī īss (bet precīzs) visa sižeta pārstāsts. Ar to, būtībā, arī vajadzētu būt gana, lai dotos/nekad nedotos uz šo filmu, tapēc viss zemāk rakstītais ir izteikti opcionāli:

Abrahams Linkolns: Vampīru Mednieks

Patiesībā es esmu tik ļoti pro- orientēts uz visādām šādām te padarīšanām (trash, exploitation, mash-up utml.), cik vien iespējams – kas mums te ir, alternatīvais skatījums uz Linkolna-vampīru mednieka dzīvi caur grāvējfilmas prizmu? Dodiet šurp! Mana vienīgā prasība – mēs visi (abās ekrāna pusēs) saprotam, ka esam te lai izklaidētos, labi un, galvenais, jautri pavadītu laiku, ar acs piemiegšanu skatītājiem un daudz jokiem & smiekliem, apzināti un varbūt ne gluži. Jo ne Linkolnu-vampīru mednieku, ne Toksisko Atriebēju, ne arī kādu citu “analogu” es netaisos uztvert kaut kripatas nopietni, un neviens mani nekad nepiespiedīs to daŗīt – lūk tas jau tiešām vairs nebūtu veselīgi. Labs piemērs ir QT&RR “Grindhouse” projekts un tā bērns “Machete” – nekādas nopietnības, visiem ir jautri un visi pieņem spēles noteikumus.

Diemžēl tieši šajā jomā Timura Nuruakhitoviča filmai ir masīvas problēmas – man ir grūti saprast, kā šāda tipa sižetu (kuru pat oriģinālās noveles autors Sets Grems-Smits noteikti rakstīja ar konstantu smaidu uz lūpām) var pasniegt ar tik akmens cietām sejām, it kā filmētos Spīlberga “Linkolnā”. No tā cieš arī filmas ritms – “Wanted”-stila action epizodes (lai skaidrāk – absolūti nereālas un vizuāli neticamas, bet lieliskas savā absurdā) mijas ar visai sausu, bet detaļās autentisku vēsturisko kostīmfilmu, kas rada sajūtu, ka tapa divas stilistiski pilnīgi dažādas filmas, no kurām beigās uztaisīts miksteips.

Abrahams Linkolns: Vampīru Mednieks

Tā, lūk – sasāpēja, jo ar pavisam niecīgām izmaiņām Abrahams ar smaidu uz lūpām slaktētu vampīrus jautri, ar dziesmu un “pieberot ogles”, un tieši tas, manuprāt, arī bija vajadzīgs (atceramies par spēles noteikumiem). Bet šobrīd mums ir ritmiski ļoti nelīdzens R-rated (viss sulīgi šķīst & plīst) pseidovēsturiskais kostīmgrāvējs par ASV prezidentu no krievu režisora – kas beigās var novest pie tā, ka gados jaunākie skatītāji izmantos filmu par pamatu saviem skolas sacerējumiem (šis, diemžēl, tikai daļēji ir joks).

Bet filmas galvenais un arī vienīgais klupšanas akmens jau ir ietverts tās nosaukumā – tas arī izšķirs to, vai esat ieinteresēti redzēt Abrahamu pie darba (ar cirvi), vai neizpratnē griežat rādītājpirkstu pie deniņiem. Trešais nav dots. Filma kinoteātros no Pirmdienas!

ps. Asylum jau pacentās