“Cilvēki Tur” (2012)

February 27, 2012  |  Filmas, Raksti

Šī būs pirmā recenzija par lokālas izcelsmes filmu šī bloga pastāvēšanas vēsturē (anno 2005., ja atceramies), ar ko mūs visus arī apsveicu. Un šis gods tiek filmai, kas savā ziņā lieliski iederas šī bloga formātā, Aika Karapetjana filmai “Cilvēki Tur”!

Sakritība vai nē, bet šī filma iznāk neilgi pēc diezgan plašu (vismaz negaidīti tās autoriem) rezonansi guvušās “Kolka Cool” – pret kuru, pateicoties tās nesaudzīgi apskatītajai tēmai, vērsās pat nacionālpatriotu vadonis Raivis Dzintars. Nav grūti paredzēt, ko Dzintars teiks par šo filmu (ja vispār to noskatīsies), jo manā prātā pat vēl stipri pirms iznākšanas tā nostiprinājās kā “Kolkas” idejiskais kompanjons, tikai bezmērķīgo kurzemnieku vietā te ir tikpat bezmērķīgie, bet daudz bīstamākie (paldies, esmu dzīvojis Purvciemā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Sarkandaugavā, Ķengaragā un Bolderājā, un “zinu lietas”) Rīgas mikrorajonu iemītnieki, kas nosaka arī filmas noskaņojumu – joku te maz, bet asiņu – daudz:

Cilvēki Tur

Pirms pāreju pie kritikas, sākšu ar pozitīvo, un arī galveno šī raksta ziņu – man šī filma iezīmē jauna tipa kino veidotāja (filmmaker‘a) ienākšanu Latvijas kino apritē. Tāda, kurš dzīvo šodienā, jūt šejieni un, droši vien, skatās ar mani vienas filmas – to var labi saprast pēc tā, kas notiek uz ekrāna, kā tas viss izskatās un salikts kopā. Tāda, kurš izpelnīsies manu augstāko novērtējumu kaut vai par to, ka ievieš Latvijas kino iepriekš trūkstošo, bet tik ļoti nepieciešamo “kvalitatīvo vidusslāni” – bez kura nav iespējams adekvāti novērtēt ne šedevrus, ne grabažas, jo vienkārši nav mērauklas, pēc kuras mērīt. Jo Latvijas kino vairākumā ir pārstāveti divi filmu tipi – tādas, kuras par 95% tā arī palika savu veidotāju sapņos, un tādas, kuru tapšanas laikā to autoriem neviens (dēļ tipiskās latviešu kautrības) tā arī nepateica, ka varbūt vispār nevajag. Bet te filma, kas ir tehniski un saturiski moderna, kurā nav jāpiever acis un “jāpiedod”, nav šedevrs, bet var droši arī ārpus Latvijas rādīt – bez bailēm, ka nesapratīs. Vārdu sakot – krietnais, profesionālais vidusslānis, bez kura nav iedomājama nevienas valsts kinoindustrija.

Cilvēki Tur

Pie kritikas ilgi neaizkavēšos, tā būs tikai par vienu, bet galveno filmas elementu – atskaitot lietas, pie kurām kasīties nav vērts (daudzie un brīžiem liekie “foršie rakursi”, kas neko nedod stāstam, un dažubrīd pārāk sejā lienošais simbolisms), man tā arī nav skaidra latviešu režisoru-debitantu (Karapetjans, Nords, Duboks!) vēlme startēt ar kino “par bandītiem”, žanru, kurš ir izjāts krustām-šķērsām pat no pasaules kino profesionāļu puses (kamēr jauni, ir jāfilmē latviešu “Paģiras” par kojām, meitenēm un neprātīgo vasaru). Un te, manuprāt, slēpjas “Cilvēku Tur” lielākais šķērslis ceļā uz atziņu, ko neglābs ne biedējošais autentiskums (kuru vienmēr respektēju), ne kolorītie varoņi (Krekers bija mans favorīts) – nevienā brīdī neminot lokāciju un par darbības vietu izvēloties bezpersoniskos un visā ex-Padomijā tik vienādos blokmāju rajonus, filmas autori laupīja filmai jebkādu iespējamo lokālo kolorītu. Bet visas zināmākās jauno laiku bandītfilmas “par urļikiem”, vai tās norisinātos Maskavā, Baltimorā, Kopenhāgenā vai Rio (nosaukumus, domāju, ieliksiet paši), arī bez lokālā kolorīta piedāvāja stāstu, kas aizķēra skatītājus visā pasaulē, bet šeit, diemžēl, Karapetjans-scenārists nepiedāvā neko, kas nebūtu jau redzēts iepriekš un citur, un vismaz kaut kā izceltos uz to fona.

Līdz ar ko iespējamie sāpīgie pārmetumi par to, ka filma ir “kārtējā černuha”, no ierindas kinoskatītāja puses (kam īsti nerūp Latvijas kino attīstība) būs netaisnīgi, bet pelnīti. Kas gan nekādā ziņā neliedz atzīt filmu kā notikumu, un savā ziņā spēcīgu pliķi tiem, kas sūkstās par to, ka mēs “nevaram”, “neprotam” vai “nepietiek naudas” filmēt kā pasaulē – varam, protam un, acīmredzot, pietiek, jo visus nākamos censoņus vismaz profesionāli-tehniskā izpildījuma ziņā vērtēšu pēc šī. Un tas, ka tā ir debija pilnmetrāžas kino, padara to tikai iespaidīgāku.

Filma kinoteātros no Piektdienas!

(Filmas treileris diezgan labi ilustrē argumentus par profesionalitāti, jo ir vienīgais manis redzētais latviešu filmas treileris, kas izskatās pēc treilera)

 
  • kinomMareks

    Sekojošs jautājums-cik lielā mērā tā ir “latviešu” filma? OK, Kolka Cool pēc visa spriežot tāda ir, bet šis izskatās pēc pilnīgi pretējā?

    • Helijahele

      Ieteiktu izlasīt titrus!

  • Helijahele

    man patika. vienīgi visu filmas laiku nelika mieru, kāpēc “šokolādes” mājā bija vācieša bilde paklāja vidū? :)

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Ja godīgi, es arī īsti nesapratu tieši šo momentu, bet tur bija diezgan daudz simbolu, līdz ar ko nodomāju, ka kaut ko vienkarši neuzķeru :)

  • Liene_semeta

    Filma pabriesmīga un pēc tās noskatīšanās jāsecina, ka šīs filmas sakarā nav par ko parunāt…visu cieņu Kolka Cool :)

  • Kazei

    “vismaz profesionāli-tehniskā izpildījuma ziņā vērtēšu pēc šī” – jāsecina, ka raksta autoram kvalitātes kritēriji ir maigi izsakoties specifiski…

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Izklausās pēc nepabeigta teikuma, jeb aicinājuma uz diskusiju – kas tieši filmā “profesionāli-tehniskā izpildījuma” ziņā likās ne tā, jeb varbūt var nosaukt pēdējā laika LV analogus, kas ir labāki?

      • 6588447

        Jeb ir ,matemātiski izsaktoties, vienāds- puiši jeb čali, bet puiši jeb meitenes nekad netiks lietots, tāpēc, lūdzu, rakstiet cilvēcīgi, tā lai nerodas vēlme ar ķieģeli zobus pārskaitīt!

  • http://twitter.com/fast_rich Richards

    Nu filma varetu but laba bet manuprat vajadzetu mazak kausanas un spriedzi vajadzetu vairak Milestibas.

  • Pingback: “Mammu, es Tevi mīlu” (2013) | Kino Kults()

  • Pingback: Rūdolfa Minga “Ļaunuma Atspulgs” (2014) | Kino Kults()

  • janka482

    Šo filmu noskatījos TIKAI vakar – 17.11. 14.! Pie tam, tai nebija nekādas reklāmas, salīdzinot ar Sprīdīti, Emīlu, Liliomu,…… FILMA IR VIENKĀRŠI VĒRTĪBA, kurai nav vajadzīgi nekādi skaidrojumi, izņemot to, ka ir jābūt priekšvārdam JAUNATNES auditorijai! Jo deputātiem, zelta jaunatnei un iebraucējiem, kura valda Latvijas tirgos, sektu vadības priekšgalā, daudzās vietās celtniecībā, tirdzniecībā, izpriecu namos, spēļu klubos…. NEVIENS VAIRS neko neiestāstīs, neiemācīs, nepārveidos un pat nepanāks pusminūtes līdzcietību (vai tad “Maxsimas” traģēdija nav tam pierādījums, ja globāli šo jautājumu skata?)! Esmu pamodies un neiziet no galvas neviens kadrs no filmas: patiesība, patiesība, patiesība….. “Smiltāju ģenerāļi” latviskajā vidē! Aiks Karapetjans – LATVIJAS KINO NĀKOTNE!!!

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Lieliski, un pats svarīgākais – filma dzīvo savu dzīvi un to turpina atrast, skatīties, apspriest!