“Dredd” (2012)

September 22, 2012  |  Filmas, Raksti

Pēc visiem pārdzīvojumiem (UK personāžs un producenti, Indijas nauda, uzņemšana Dienvidāfrikā un neskaidras problēmas filmas uzņemšanas laikā) pie mums beidzot ir klāt “Dredd” – kā apgalvo filmas veidotāji un tās reklāmas kampaņa, šoreiz pareizs, autentisks un komiksa garam atbilstošs. Nav melots:

Par ko uzreiz var uzslavēt filmas veidotājus – lai gan mūsu priekšā tehniski ir reboot (S.Stallones 1995. gada variantam), autori pat necenšas mums vēlreiz skaidrot, kas un kapēc ir Dreds. Respektīvi – filma NAV origin story, un par to filmas autori jau saņem manus komplimentus! Tas nav arī kāds no zināmākajiem Dreda stāstiem, bet gan īpaši filmas vajadzībām izveidots sižets – īpaši ņemot vērā filmas budžetu (kurš, diemžēl, nebija no lielākajiem) un izskaidrojot, kādēļ visi notikumi norisinās vienā lielā, bet tomēr mājā.

Vizuāli, tāpat kā saturiski, šī ir pilnīgi cita filma (bez salīdzinājumiem ar Silvestru tomēr neiztiks), kur, sekojot mūsdienu kino modei, Stallones bufonādei butaforiskajai fantastikai pretīm tiek likta realistiskā fantastika – dominē ierastais skats aiz loga, kurš tikai nedaudz piešpricēts ar pseido-fantastiskiem elementiem. Ar to es gribu teikt, ka filma ir daudz, daudz piezemētāka, kā citi fantastiskie grāvēji. Un – tikko speciāli pārbaudīju – lai gan abi Dredi ir ar reitingu “R”, pēdējo padsmit gadu laikā šis reitings ir strauji mainījies, jo, ja Stallones filmu var droši rādīt jau pamatskolā, tad šo es neieteiktu vismaz līdz gadiem 14-15.

DREDD

Visbeidzot, par bēdīgo, jeb vienu kopīgo lietu, kas, diemžēl, piemit abām filmām – ja atceramies, tad Dreds kā varonis (brutāls, lojāls, nekad nenoņem ķiveri, vienpersoniski tiesā un soda) tika izveidots septiņdesmito gadu beigās kā atbilde tālaika sociālajam klimatam (tai skaitā M.Tetčeres reformām un valdīšanas stilam), staigājoša karikatūra un reizē brīdinājums sabiedrībai, un ekranizēt to nepieciešams ar kā minimums “Starship Troopers” (filmas) līmeņa ironiju. Taču abu filmu autori par to nez kapēc aizmirst, veidojot filmu burtiski par tiesnesi-soģi, bez mazākajām ironijas pazīmēm. Jā, šī filma varbūt nav sviestains 90-to grāvējs, taču šajā aspektā tās ir absolūti vienādas.

Citādi tur viss ir labi (un tomāti saka, ka Fresh!), vai vismaz pilda savu uzdevumu – Kārļa Urbāna žoklis ir Drediski-kantains, action ir brutāls (dažas ainas var pat pretendēt uz art-house stilistiku), Tiesnese Andersone ir simpātiska utt. Bet, pats galvenais – filma spēcīgi un pārliecinoši piesaka Dreda pasauli, kas šajā filmā varbūt ir palikusi aiz aizbarikadētajiem logiem, bet tiek ļoti gaidīta nākamajās. Kuras, cerams, sekos.

ps. 3D filmai ir vajadzīgs tikpat, kā trešā kāja – reti draņķīgs post-conversion eksemplārs :(

 
  • Ģirts Luste

    man šķiet, ka viņu uzņēma 3D, ne?

  • http://twitter.com/Gnaxywa グンティス

    Jā, bet aizmirsi pieminēt, ka pirmajā nedēļā nebūt nedabūja tik daudz naudas, cik cerēja. Tādēļ uz otru filmu var necerēt. Daudzi pirkstus rāda uz mārketinga aģentūru un pareizi vien ir. Neskatoties uz to, ka budžets nebija liels, mārketingam vajadzēja atvēlēt vairāk, jo citādi viss hype bija iekš Comic-Con, ārpus tā nekas īpaši netika darīts.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Jāskatās, kā ies pasaulē – vairs jau tik viennozīmīgi nevar pateikt. UK Dredam iet tīri labi – kas nozīmē, ka pēc kāda laika var būt normāls vai DTV sīkvels/i. Es, protams, spekulēju, bet man gribētos, lai tie būtu.