“End of Watch” (2012)

November 20, 2012  |  Filmas, Raksti

Arī plašā/šaurā (no kuras puses skatās) lokā zināmo policistu ikdienas dokumentētāju Deividu Eijeru ir noķēris found footage vīruss – viņa jaunākā filma “End of Watch” ir uzņemta tieši šajā stilistikā.

Ja tikai neesat hardcore Džillenhola/Penjas fani (ir vispār tādi?), tad noteikti zinat, ko gaidīt no nu jau kārtējās Eijera filmas par attiecīgo tematiku – sācis ar “Training Day” (kuru gan Eijera kontekstā vēlams aizmirst), viņš pārpļāva kriminālās drāmas žanru krustām-šķērsām ar “Harsh Times” un “Street Kings” (un, nedaudz agrāk, “Dark Blue”). “End of Watch” šajā ziņā ir reizē atgriešanās pie saknēm un ekrāna vērtību nomaiņa, kur galvenajās lomās ir divi bravūrīgi, ne pārāk gudri un no bandītiem ne pārāk tālu tikušie, bet tomēr labie zēni-policisti, bet visa filma ir Eijera stilistikas esence, ar Losandželosas bomzīgo piepilsētu smeķēšanu, gangbanger’iem un ielu žargonu.

Tā kā sižeta kā tāda filmai praktiski nav (ir, nosauksim to tā, “intriga”), tad viss svars gulstās uz minēto Džillenhola un Penjas pleciem, kuri, jāatzīst, izvelk to godam – vai pie vainas ir 5 mēnešus (!) ilgais savstarpējo trenniņu periods, vai kas cits, bet kadrā liekas, ka tie tiešām pazīst viens otru no bērna kājas un kopīgi patrulē ielas jau sazin cik ilgi. Duets ir tik spēcīgs, ka bez īpašas piepūles aizēno pilnīgi visus pārējos filmas aktierus (epizodēs spilgti Anna Kendrika un Frenks Grillo), padarot šo par two man show.

Un pat found footage Eijera vadībā no (jau apnikušas) stilistikas kļūst par apstākļu (t.i. budžeta) spiestu tēlainās izteiksmes līdzekli – filma ir kameru, leņķu un formātu kaleidoskops, un kas to visu filmē un kapēc ir pēdējais, par ko filmas autori aizdomājas, un arī pēdējais, ko viņiem gribas jautāt, jo šī noteikti ir autora līdz šim personīgākā filma, tāds Losandželosas mini-eposs caur mobīlā telefona kameras prizmu

Tēlaini izsakoties, beigu beigās viss beidzas labi, jo Eijera sāpe ar Losandželosas policiju (ar kuru jaunībā bijusi saķeršanās) ir izsāpēta, ķēde ir noslēgta un iesaistītās puses šķīrās kā draugi. Tapēc Eijers dodas tālāk, filmēt lielbudžeta grāvēju ar Švarcenegeru – viedāks, nosvērtāks un varbūt nedaudz lecīgāks, tāds, kurš spēj atklāt filmu ar subtitru “Once Upon a Time in South Central…”