“John Carter” (2012)

March 7, 2012  |  Filmas, Raksti

Ir kaut kāda nelaime, kas vajā pēdējo gadu Disney “lielās” spēļfilmas – vai nu cenšoties pārāk izpatikt visiem (un beigās tā pa īstam neuzrunājot nevienu), vai arī kāda cita iemesla dēļ, bet studija ir gandrīz zaudējusi savu maģisko spēju apburt visa vecuma kino skatītājus. Un kamēr “Karību Jūras Pirāti” vēl kaut cik tur karogu, zem tā rēgojas “Prince of Persia”, “The Sorcerer’s Apprentice”, “Tron: Legacy” un citas filmas, kuras nekādā ziņā nav sliktas – vienkārši no tām gaidīja daudz, daudz vairāk.

John CarterJohn Carter

Man gribētos teikt, ka “John Carter” sagrauj šo gandrīz-veiksmju sēriju, bet baidos, ka daudziem tā būs vēl viena gandrīz-veiksmīga Disney filma – it kā visas sastāvdaļas savās vietās, bet kopsummā tās nerada tik ļoti nepieciešamo maģiju. Bet kāds bija potenciāls – viens no senākajiem piedzīvojumu stāstiem, kurš iedvesmoja veselas paaudzes, beidzot piedzīvoja savu ekranizāciju laikā, kad uz ekrāniem iespējams viss, un pat vairāk! Tā vietā autorus gaida bezgalīgie salīdzinājumi ar “Star Wars”, “Avatar” un duci citu filmu, kuras pašas lielākoties iedvesmojās no Berrouza darbiem.

Un te arī slēpjas filmas autoru galvenā problēma – zinot, ar ko tiks salīdzināti, tiem tā arī nav izdevies piedāvāt skatītājiem kaut ko principiāli jaunu vai svaigu, jo pat šajā gadījumā vitālākajām sastāvdaļām (Marsa pasaules un tās iemītnieku dizains) esot augstākajā līmenī, nav iespējams atkratīties no deja vu sajūtas. Neglābj arī pārējais, jo stāsts ir pārsātināts ar varoņiem un notikumiem, bet neviens no televīzorā redzētajiem aktieriem (Teilors Kitčs no “Friday Night Lights”, ir arī ciemiņi no “Rome” un “The Wire”) nerada varoņus, kas sniegtos pāri filmai.

John Carter

Vai tiešām viss ir tik slikti? Nebūt ne – režisoram Endrjū Stentonam ir izdevies radīt gana krāšņu un interesantu pasaku par Konfederācijas virsnieka Džona Kārtera piedzīvojumiem uz Marsa, kas balansē uz robežas starp vecmodīgu avantūrismu un mūsdienīgu dižpārdokli (ir arī joki pareizajās vietās un CGI-radījums bērnu rotaļlietām), un kurā jebkurš no dizaina vai stāsta elementiem liekas jau kaut kur redzēts. Vienkārši filma nedaudz sabrūk zem visa, kas gūlies uz tās pleciem – ekranizācijas vēsture, autoru solījumi, studijas un skatītāju ekspektācijas. Protams, ka spriežu pēc sevis, lai gan melošu, ja apgalvošu, ka, skatoties filmu “no baltas lapas”, tās uztverē kaut kas stipri būtu mainījies (ja vien šī nav jūsu pirmā filma mūžā).

Paejot laikam pēc filmas noskatīšanās, pēcgarša ir pozitīvāka, atsaucot atmiņā spilgtākās ainas un ne pārāk atceroties negatīvo – kas jau ir laba zīme, taču viss augstākminētais joprojām paliek spēkā. Tapēc, lai beigtu uz pozitīvas nots, novēlu studijai Disney pēc iespējas ātrāk atrast nozaudēto kino maģiju – kaut kur tepat blakus jau tā ir. Filma kinoteātros no šīs Piektdienas.

John Carter

 
  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    ja atklāti, tad šī filma man ir totāli under radar un ja tu nerakstītu par to, tad pat nezinātu par tādu. Plus man nav nemaz zināms stāsta oriģināldarbs, kas laikam arī mazina interesi par šo filmu. Bet varbūt tas pat ir labi, nav cerības ko labu sagaidīt, tātad lielāka cerība, ka nebūšu vīlies, kad to skatīšos.
    Piekrītu par Disneja studijas negācijām. Itkā filmas nav sliktas un pat visas tās man patika, kuras tu rakstā minēji, bet kaut kas viņās pietrūka.

  • http://twitter.com/pecisk Pēteris Krišjānis

    Nezinu gan, man visas tavas nosauktās filmas tieši ir patikušas. Sazin kā bet tā ir :) Problēma ir ar ekspektācijām…es nekad šādas filmas neskatos, ja gribu piespiest kaut ko tajās jaunu atklāt. Jo nu nav nekā jau atklājama. Mani fascinē stāsts, kā tas ir pasniegts. Un no šī viedokļa šīs filmas nav bijušas tās sliktākās. Laikā, kad arvien vairāk dominē atrasto videokasešu gabali, jēlas komēdijas un totālākie gaļas “žopi” kā sašūti kopā cilvēki, šīs filmas glābj. Glābj ar savu piedzīvojumu. Negribu devītnieka gabalu reizi piecos gabalos. Gribu regulāri labas filmas. Vienkārši labas. Ar labu sci-fi, ticamu varoņu pārdzīvojumu, utt.

  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    nu re, izrādās šī filma ir under radar lielai daļai tautas, ja jau Disneja studija paziņo, ka filma ir finansiāli izgāzusies un jau rēķina cik miljonus pakāsīs.
    Nez kāpēc man aizdomas, ka visām tām Disneja studijas filmu negācijām ir problēma ar to, ka tās tiek veidotas pēc vienas formulas un visas izskatās vienādi. Tā sakot tā it kā studija jau iesniedz noteiktu draft pēc kā jāvadās un kam tai filmā jābūt, tikai starpība tā, ka cilvēkiem redzēt vienu un to pašu citu personāžu izpildījumā ir jau apnicis. Plus visas tās filmas ir too kiddy (PG13).

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Jā un nē – pirmkārt, Pirates of the Carribean 1-3 tomēr izgāja cauri (lai gan zinu, ka Verbinskis+Brukhaimers+Deps ir kā mūris par savām idejām), ir arī citi piemēri. Un skatoties, cik daudz tagad vēl liesies sūdu pāri Kārteram, jājautā – kas ir labāk, kad Kārters ir box office traģēdija, vai ka Krēslu sāga ir pelnošākās filmas pasaulē? Varbūt labāk tomēr otrādi?

      Un priekš ne-PG13 filmām Disnejam ir Touchstone, Hollywood Pictures un Dreamworks zīmoli, tas taču ir skaidrs, ka vārds Disney šajā gadījumā tiek izmantots kā palīgs nopelnīt, nevis šķērslis.