“Resident Evil: Retribution” (2012)

September 13, 2012  |  Filmas, Raksti

Klāt “Nezūdošā Ļaunuma” kārtējā daļa, šajā šķietami nezūdošajā un savā ziņā ļaunajā filmu ciklā – par kādu taisnību pasaulē var būt runa, kad labas filmas finansiāli izgāžas, bet katra nākamā “Resident Evil” daļa nopelna vairāk, kā iepriekšējā? Paši (tikai nevajag) jau esam tie, kas nes naudu Millai & Co., tapēc nešaubos, ka “Resident Evil: Retribution” tikai turpinās šo trendu.

Šoreiz nebūs gari – pirmās, ceturtās un arī šīs daļas režisors Pols V.S. (Viljams Skots) Andresons ir šeit uz palikšanu, bet, ja iepriekšējā daļā pār viņu vēl valdīja atkalredzēšanās entuziasms, tad šeit viss notiek strikti pēc inerces, vai, drīzāk jāsaka, videospēles (sliktā nozīmē) cienīga scenārija, kur labie varoņi nu jau burtiskāk par burtisku pārvar “līmeņus” un cīnās ar “bosiem”. Bēdīgākais ir tas, ka sliktākajās modernās Holivudas tradīcijās filma sākas ar neko (t.i. ar iepriekšējās daļas pēdējo kadru), tajā daudz zib, šķīst un sprāgst, bet, pa lielam, nenotiek nekas un arī beidzas tā ar tikpat treknu jautājuma zīmi, kā četras iepriekšējās sērijas – kas pat mani noved pie secinājuma, ka tikpat labi varat izlaist šo un turpināt “gaidīt” nākamo, jo nekas īsti netiks zaudēts.

Un, pat ja visa cikla ietvaros šīs filmas vērtība vēl ir diskutējama (pie darba beidzot ir videospēļu ikonas Leons Kenedijs, Berijs Bērtons un Ada Vonga, visi trīs ir neglābjami wasted kā personāži), individuāli tai ir labākajā gadījumā mūzikas videoklipa vērtība, kas apvienojumā ar smilškastes cienīgu scenāriju (“…bet tagad viņi abi apvienojas super-transformatorā, kam ir spārni, acis šauj lāzerus un viņš var iet cauri laikam un dimensijām – JĀ!!!111″) dod diezgan bēdīgu rezultātu – karote veselīgas pašironijas, un mēs būtu ieguvuši gandrīz vai “Torque” (vai vismaz “Lockout”) cienīgu šizo-šedevru, bet viss, diemžēl, ir maksimāli nopietni, un tapēc vēl jo skumjāk.

Tikai kaut kā liekas, ka filmas potenciālā auditorija to pat nepamanīs. Filma kinoteātros no rītdienas.

 
  • http://twitter.com/janislazdans Jānis L.

    Pooofig, es tāpat iešu skatīties gan Resident Evil, gan kārtējo Fast & Furious, gan Donkey (ja jau runcis zābakos bija, tad ēzelim arī kaut kad jābūt) u.t.t.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Nu ja, par to arī raksts, pa lielam :)

  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    uh labi, ka pieminēji Lockout. Zini, tā filma ir man skatītākā šogad. Esmu jau 4 reizes noskatījies un katru reizi ir patīkami pasmiet par jociņiem un action arī nav ne vainas. Man ļoti pietrūkst tāda tipa filmas.
    Runājot par RE sēriju. Smieklīgākais ir tas, ka man pati pirmā filma (kas beigu beigās bija vispiezemētākā utt) kā reiz ļoti patika, bet tagad tur kaut kāds specefektu karuselis ir iegriezts, kam pat grūti saskatīt kaut kādu konsistenci story ziņā’. Smieklīgākais, ka tas pats arī notiek ar RE spēļu sēriju, kur arī cilvēki saka, ka tas jau vairs nav survival horror, bet vienkāršs zombie šuterīs.

  • http://twitter.com/pecisk Pēteris Krišjānis

    Lasot Milas pārsūtīto Twitterī šai sērijai, šim stilam un pašai Milai ir pietiekami daudz fanu salasījušies, kas skatās šo filmu 3 (!) reizes.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Nu, tie jau tādi hardcore fani, bet iedomājies, ka visnotaļ civilizētajā Japānā filma startējusi labāk kā jebkura (!) filma šogad, 2x pārspējot “The Dark Knight Rises” rezultātus – kā Tu to nosauksi? :D

      • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

        Japāna
        Izskaidrot visu, kas notiek šai zemē ir neiespējams un nav vērts :) Protams, spēles kā nekā japāņu ražojuma, tad jau nav brīnums, ka tur tas ir daudz populārāk nekā rietumu Batman.

      • http://twitter.com/pecisk Pēteris Krišjānis

        Ņemot vērā, ka pēdējiem 2 – 3 Resident Evil rullīšiem ir diezgan spēcīgs video spēles/animācijas ‘fīls’, tas galīgi nav nekāds pārsteigums. Jāpana ir dīvaina zeme – cilvēkiem nav pieņemts uz ielas lamāties, toties animācijā notiek ļoti interesantas…hmmmm….lietas :) Bet tas nu tā.

        RE sērijas producenti drēbi zin, savādāk nebūtu piķis izgriezts. Žēl protams ka Mila sevi ir ielikusi tādā stūrī, no kura ārā kā aktrise vairāk netiks – un varbūt pirms 12 gadiem saņemtajām nievām viņa nemaz arī negrib vairs izpatikt kino gardēžu publikai (Tie, kuri redzējuši Besona “Žanu Darku”, zin par ko es runāju). Kaut gan ik pa nelielai lomai pa mazu naudu ja scenāristi piekrīt viņa uzfilmējas.
        Zinu, ka lielākā daļa kino snobu smīkņā par maniem vārdiem, bet manā skatījumā šis ir tas gadījums, ka kino kritiķi nepelnīti noraka cilvēku, no kura varēja šis tas interesants iznākt.

        • http://kinokults.lv Kino Kults

          Ja skatamies pēc Millas twittera, tad viņai ir pilnīgi pajāt uz kritiķiem, jo viņa ir sajūsmā pilnīgi par visām savām lomām. Vienīgi viens ir būt nosacīti talantīgai aktrisei (nedomāju, ka viņa ir diži “jaudīga”, un tur, kur ir, tur palīdzēja režisors, scenārijs un veiksme) neatkarīgajās filmās, bet otrs – superzvaigznei ar pašai savu piecu (drīz – sešu) filmu sēriju, vispasaules popularitāti utt. utml. Nedomāju, ka viņa vispār kaut ko nožēlo :)