“The Dark Knight Rises” (2012) un mūsdienu triloģijas

July 20, 2012  |  Filmas, Raksti

Diezgan nepateicīgs darbs – rakstīt par “The Dark Knight Rises” pašā hype epicentrā, jo, ja histēriski slavēsi (kas arī nebūtu korekti), tad nosauks par fanboju, bet ja centīsies izcelties vai iegūt lētu popularitāti, kritizējot filmu, tas var beigties ar gandrīz vai fizisku izrēķināšanos (piemēri ir). Plus vēl jādomā par Jums – lasītājiem – kas filmu gaidīja tik ilgi, ka katrs mazākais spoilers šajā brīdī ir kā batarangs pakausī. Nav medusmaize, vārdu sakot.

The Dark Knight Rises

Tapēc, turot šo rakstu pilnībā spoiler-free, nepacietīgākajiem pateikšu tieši – filma ir izdevusies ļoti laba, bet tai ir, kur piekasīties, un tie nav sīkumi, un pat ne daži. Šajā brīdī spēcīgākie iemet rakstu bukmarkos līdz būs redzējuši filmu, bet pārējie lasa līdz galam:

Nav daudz mūsdienu triloģiju, kuras gribētos saukt par klasiskām – jo, pirmām kārtām, vārds “triloģija” (un arī “klasika”) jau sen ir zaudējis savu pievienoto vērtību (jo ir pat “Anakondu” filmu triloģija, amongst others), un ar trešo filmu nu jau reti kad beidzas. Jo patīkamāk ir apzināties, ka “The Dark Knight Rises” tiešām noslēdz šībrīža Betmena triloģiju, savādāku, “tumšu un realistisku” un brīžiem vispār ne par Betmenu – jebkurā ziņā viss, kas sekos, būs jau kaut kas pavisam cits.

Un tad vēl, ja skatamies uz klasiku, pašu triloģiju ietvaros katrai filmai vienmēr būs gan fani, gan pretinieki, kas bezgalīgās batālijās cīnīsies par to, kura no triloģijas filmām tad ir tā labākā. Atzīšos, ka pats neesmu nekāds paraugs šajā ziņā – “The Last Crusade” man stāv virs “Raiders of the Lost Ark”, “Krusttēvam” vairāk cienu pirmo daļu, un esmu visai pozitīvi noskaņots pret “Return of the Jedi”. Un tikai “Lord of the Rings” gadījumā esmu pilnīgi drošs, ka visas trīs daļas man patīk vienādi labi (kamēr vien tās ir “Extended” versijas). Starp citu, par pēdējo – burtiski tikko uztaisīju sev “Lord of the Rings” maratonu (pārāk laicīgi gatavojoties “Hobitam”), un atklāju, ka savulaik par ilgumu brutāli kritizētais “The Return of the King” ne tikai nav pārāk izstiepts, monumentāls vai garlaicīgs, bet visas 4 stundas (4h20min ar titriem) paskrien ja ne gluži nemanot, tad noteikti ar neatslābstošu interesi.

The Dark Knight RisesThe Dark Knight Rises

Jūs jau saprotat, kur es vedu, ja? “The Dark Knight Rises” ir šīs triloģijas “The Return of the King” – šķietami par garu, pārpildīts ar personāžiem, notikumiem un, galvenais, atsaucēm uz iepriekšējām daļām (nesagatavotiem labāk neskatīties, nopietni!), monumentāls un ar vēlmi nesteidzīgi pielikt treknu punktu visām konkrētās Betmeniādes varoņiem un to sižeta līnijām. Jā, daudzi atradīs, kam piekasīties, jo, atrauta no iepriekšējām daļām (arī starpība starp filmām nav 1 gads, kā “LotR”), filma šķiet mazāka, nekā tā patiesībā ir. Taču jau desmit minūtes pēc noskatīšanās man bija skaidrs, ka tagad visi pavārīsies, bet jau nākamgad sajūtas no pabeigtas triloģijas būs tādas pašas, kā no “LotR”. Episkas, tas ir.

Skumji laikam ir tikai par tiem, kas no jaunā Betmena gaida t.s. “movie of the forever” – tā, protams, nav, jo nevar būt nekādos apstākļos, un nāksies tuvāko mēnesi-divus klausīties vaimanās, ka atkal kaut kas nebija labi un vispār Nolans – apkāsējs (šogad jau bija masu histērija ar “The Avengers”, ar secīgiem sajūsmas, naida un atkal sajūsmas viļņiem). Tas nomāc un pamazām jau garlaiko – protams, ka Betmenu skatīsies visi, un būs tādi, kas peldēs pret straumi vienkārši principa pēc, kā jau vienmēr.

Visus pārējos (bez izņēmuma) es ielūdzu uz vienas no grandiozākajām mūsdienu triloģijām episku un fitting noslēgumu, ar pareizu sajūtu un pēcgaršu beigās. Tiekamies Pirmdien!

 
  • http://twitter.com/pecisk Pēteris Krišjānis

    Cilvēciski lielisks fināls, vairāk pat neko negribās teikt, jo dažreiz pārlieku liela analīze ir stulbuma apliecinājums. Paldies Nolanam, paldies studijai par uzticēšanos, un paldies aktieriem par cenšanos pacelt latiņu tādā nepateicīgā žanrā kā komiksvaroņu kino. Patika pa lielai viss, ar satraukumu gaidīju atrisinājumu un sižeta izvērsumu (Beins kā Betmena omega, “bagāto” kāršana pie stabiem, utt. – tēmas ne no vienkāršākajām). Paldies!

  • http://twitter.com/Roberts_Krekis Roberts Krēķis

    Tā kā man (vēl?) nav sava kino tēmai veltīta bloga, tad izkliegšu publiski viedokli par filmu šeit vienā no tiem „tl;dr” tipa postiem. Nedrukāšu ne vārda par aktieriem, scenogrāfiju, kinematogrāfiju, skaņu vai režiju – tas ir Nolans; kādi tur vairs sasodīti jautājumi? Neviens Holivudā šobrīd nefilmē labāk. Period.

    Kas prasa komentārus, ir pats stāsts. Jāteic, ka es biju sagatavojies nedaudz cita veida filmai. „Dark Knight Rises” visu pirms pārsteidz ar to, ka ir tuvāks pirmajai daļai, nevis nu jau mūslaiku klasikas kārtā ieceltajam otrajam cēlienam. Tajā pat laikā Nolans īsti vairs nevar padoties pirmsākumu naivumam, kādēļ cenšas to balansēt ar pamatīgu dozu līdz galam nepārdomātas polēmikas.

    „Begins” bija atjautīgs action mūvijs. „Dark Knight” bija filma par idejām. „Rises” ir kaut kur pa vidu. Tādēļ uz grandiozo action ainu fona Beina popfilozofiskais anarhisms izklausās nedaudz panaivs – Nolanam vienkārši ar šīm teju trim stundām tāpat ir par maz, lai noslēgtu personāžu arkas, uztaisītu skatāmus grautiņus UN vēl apspēlētu ļaundaru plāna ideoloģiskos pamatus. Rezultātā tie ir ļengani kā Auroras seansa skatītāji.

    Tas netraucē, tomēr pie tā ir jāpierod. Savādi, bet no vienas puses iepriekšējās daļas būtu jāredz, no otras – labāk neiet uz „Rises” ar „Dark Knight” svaigā atmiņā. Tad nebūs visu filmas laiku jācīnās pašam ar savām ekspektācijām.

    Kad tās pārvarētas, tiesa, saproti, ka viss jau patiesībā ir vislabākajā kārtībā un stundas aizirt kā nebijušas. Pēcgarša viennozīmīgi ir patīkama. Piekasīties gribas tikai sīkumiem. Sasummējot tos visus kopā diemžēl nevar bez sirdsapziņas pārmetumiem saukt „Rises” par izcilu. Jo sevišķi fināls brīžiem ir samocīts un pārāk tiešs. Vai tiešām mēs kaut ko iegūstam no tā, ka tiek neimdropots turdus migratorius sugas pārstāvis? Mēs taču tāpat pēdējās sekundēs redzam, kurš tad ir tas, kas šajā filmā „rises”. Un vai daudz efektīgāk nebūtu bijis, ja finālā redzam tikai Alfrēda zīmīgo skatienu un kamera nepagriežas, lai parādītu skatītājam, ko tieši viņš redz? Mēs esam pieauguši cilvēki, Nolan. Mums nevajag visu iebarot ar karoti.

    Nitpicking aside, visas triloģijas kontekstā „Rises” kā pieklājas strādā lieliski. Daudz pasaka fakts, ka šī filma par čali, kam patīk tēlot sikspārni, visticamāk būs mans labākais šī gada pārdzīvojums ar drēbēm mugurā. Nolanam ir izdevies radīt vienu no tām retajām šā brīža “klasiskajām triloģijām”, kas paliks klasiska arī tad, kad visi būsim noguruši no hobitiem. Man ir ļoti, ļoti žēl to nabaga režisoru, kam nāksies visu šo rebūtot.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Lieliski, vesela TDKR recenzija komentāros – mācaties, Delfu komentētāji!

      • http://twitter.com/Roberts_Krekis Roberts Krēķis

        Yeah, well, es tomēr esmu grafomāns.

    • http://twitter.com/armandserglis Armands Erglis

      Lieliski! Cepums! :D

      Par pēdējo kadru – Ja nebūtu pagriesta kamera, tad tas būtu 1:1 nospiests no inception (nu labi, simtreiz čīžīgāk), un tad Nolanam kluptu virsū no citiem ierakumiem. Tāpēc, gan jau, kāds vienkārši paģērēja to kadru, ja Nolans pats negribēja. No otras puses, tieši pēc 2 kadra ar Beilu, Alfrēda mēriņa pacelšāna arī nostrādā lieliski, un parāda viņa dvēselisko atvieglojumu. Tākā nevar teikt, ka tas bija 100% lieki. Te bija druksu citi spēles noteikumi, jo visi jau tāpat no pirmās sekundes uzreiz saprata, kāpēc tiek rādīta kafejnīca. Jautājums, tikai kā TAS tiks parādīts.

      Vispār par Maikla Keina tēlojumu es esmu uz pakaļas! Te internetos var ierēkt cik grib par viņa tēla vaimanāšanu un raudināšanu, bet mani Alfrēda pārdzībojumi pārliecināja par simtsdesmit procentiem un dažus saraudināja, tas nav maz :) Alfrēda personāžu liktu vismaz Blakus Betmena tēlam, jo tomēr tā bija filma arī par viņu – mūžam uzticīgo un labsirdīgo onku. :) Un respekts, par to, ka filmā tika atrisināti arī viņa pārdzīvojumi līdz galam.

      • http://twitter.com/Roberts_Krekis Roberts Krēķis

        Word par Keinu visos aspektos. Neslēpšu, ka epziodē, kur Keins atvainojas Brūsa Veina vecākiem pie kapa, ka ir viņus pievīlis, man acī sariesās asariņa.

        • http://twitter.com/armandserglis Armands Erglis

          Tad jau jātzīstas, ka man arī drusku bija. :) Vo laiki pienākuši, pieauguši veči par komisiem pinkšķ :D