“The Dictator” (2012)

May 18, 2012  |  Filmas, Raksti

Ja ticam paša Sašas Barona Koena teiktajam, tad Borats un Bruno tika aizsūtīti pensijā tā iemesla dēļ, ka incognito intervēt “vienkāršos garāmgājējus” (vai slavenības, viens pīpis) kļuva vienkārši fiziski neiespējami šo personāžu milzīgās popularitātes dēļ. Līdz ar ko Koens bija spiests izdomāt jaunu varoni, bez TV bagāžas, kuru tad arī redzam filmā “The Dictator”.

The Dictator

Vienīgais, ko Koens mums nepateica, ir tas, ka varonis, būtībā, nepavisam nav jauns, jo mūsu priekšā ir vēl viens Borats, ar atsevišķiem Alī Džī un Bruno rakstura elementiem – gluži vienkārši tapēc, ka citādāk Koens neprot (izņemot filmas, kurās viņš tēlo pēc sveša scenārija). Vēl vairāk, Diktators Aladīns parāda, ka, būtībā, vienīgais Koena joku avots ir dažādu rašu, nacionalitāšu un etnisko grupu aizskāršana visos iespējamajos veidos (nez, kad sāksies physical comedy?), kas šajā filmā arī konstanti notiek – rodas sajūta, ka par mērķi tika izvirzīts aizskārt pilnīgi visus. Bet, kā jau minēju, varonis ir tikai Borata radinieks no vēl tālākiem austrumiem, līdz ar ko priekšroka tiek rasismam un nacionālismam, ar nelielām šovinisma piešpricēm.

Bet tas arī ir viss sliktais, ko par filmu var pateikt (iespējams, ka jūs neko vairāk arī negribējāt dzirdēt), jo, arī nebūdama ģeniāla vai pat vienkārši diža komēdija, “Diktators” ir liels solis augšup pēc, manuprāt, izcili neveiksmīgā “Bruno”. Jā, nostrādā labi, ja katrs trešais joks, bet Koens, tāpat kā viņa varonis, met tos uz visām pusēm un tādā slānī, ka daudzi noteikti paliks pie sienas (epitets tieši filmas stilā). Vienkārši arī Koens vairs nav simtprocentīgi veiksmīgas komēdijas garants, un arī vēl vienu nacionālistiski-rasistisku stereotipu mēs vairs neizturēsim – ceru, ka Koens ir vismaz tik gudrs, lai to saprastu.

Bet citādi – smejieties veseli.