“The Hunger Games” (2012)

May 6, 2012  |  Filmas, Raksti

Rakstīt par “The Hunger Games” šobrīd ir sasodīti grūti – liela daļa to jau ir redzējuši (500+ milj. USD ieņēmumu visā pasaulē to apstiprina) un ir viedoklis. Un tiem, kas nav redzējuši, arī ir viedoklis, līdz ar ko vēl viens viedoklis par filmu ir vajadzīgs tieši tikpat, kā tantei riteņi. Kas, protams, mani neatturēs.

Atzīšos, ka neesmu draugos ar mūsdienu YA (Young Adult) žanra daiļradi vai žanru kā tādu – neesmu arī drošs, ka varu vai vēlos to izprast, jo, cik sevi atceros, tad sākumā biju Young, bet tad uzreiz Adult (šo, protams, var mēģināt apšaubīt, bet labāk nevajag). Līdz ar ko iespaidus par žanru veido fiziski neciešamā (izņemot 1. filmu) “Krēslu” sāga, kā arī novērojums, ka žanrā pārsvarā plosās rakstnieces-sievietes, kas raksta lasītājām-sievietēm – acīmredzot YA-vīrieši ir tik aizņemti ar asiņainām videospēlēm, alkoholu un tam sekojošo, ka pat nav vērts mēģināt. Līdz ar ko cerības uz filmu, maigi izsakoties, neliku – tā interesēja tikai kā popkultūras fenomens un, iespējams, skatāma nelasītas grāmatas ilustrācija.

Izlaidīšu jebkādu satura aprakstu (kā saka, labrīt), izstāstīšu, kas mani filmā pārsteidza un iepriecināja. Kā pirmais nāca fakts, ka filmai pieķērās nopietns un nebūt ne jauns režisors Gerijs Ross (“Pleasantville”, “Seabisquit”), kurš pieņēma un realizēja divus vienkāršus principus – pirmais ir tāds, ka nebūt ne to oriģinālāko un, lai piedod man fani, dziļāko materiālu kaut cik ticamu padarīs tikai lieliska aktierspēle, tapēc galvenā loma tika uzticēta vecumā neatbilstošajai, bet faktiski tik piemērotajai Dženiferai Lourensai ar visas pasaules skumjām acīs, bet teju visās ne-pusaudžu lomās ir lieliski raksturlomu aktieri. Un otrs Rosa princips ir tāds, ka pat bestsellera ekranizācijā noderēs personīga pieeja, tapēc vizuāli filma nedaudz, bet tomēr sitas cauri savu žanra brāļu un māsu izveidotajam vienveidīgajam fonam. Līdz ar ko mani apbēdina Rosa atstādināšana no darba pie sīkveliem – jau tagad skaidrs, ka tie būs vizuāli un saturiski vājāki, un par visām labajām lietām (aktieri, pasaules dizains) būs jāpateicas Rosam.

Filma aktualizēja man pēdējā laikā tuvu tēmu, cik gan svarīgi ir sev izkopt izpratni un ekspektācijas par to, ko taisies skatīties – kas ir garants tam, ka kino kā “nodarbe” sagādās maksimāli daudz prieka, nevis vilšanās, un, nezinu kā jums, bet man tas ir svarīgākais visā šajā padarīšanā (un arī izskaidro, kapēc blogā praktiski nav izteikti negatīvu rakstu – es vienkārši neskatos to, kas man nepatīk, simple as that).

Bet aizfilozofējāmies – filma ir nekaitīga (manis nelasītas) grāmatas ilustrācija, drīzāk jau pozitīvā nozīmē, kas gana izklaidē visas savas divas ar pusi stundas, bet vairāk no tās būtu muļķīgi prasīt, jo pāri savam izejmateriālam tā nepārleks.

 
  • kinomMareks

    Fjū, man ir reāls prieks par to, ka kādam vēl no kino-paziņu loka ir vismaz kaut kas pozitīvs sakāms par Hunger games :)

  • http://twitter.com/Kamazs Mārtiņš Ceplis

    Uz mani vispār filma atstāja negaidīti pozitīvu iespaidu. Biju gaidījis ne pārāk drosmīgu BattleRoyal+Krēslas hibrīdu, tā vietā saņēmu ne īpaši prognozējamu stāstu par totalitārismu un varas kontroles mehānismiem. Aktierspēle, tiešām, laba un mani uzrunāja filmas vizuālā valoda.

  • Reinis Rozenbergs

    Paldies par politkorektu aprakstu. Neizprotu šīs filmas zākāšanu.

  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    Jautājums, tu ieteiktu iet kādam, kam nepatīk Krēslas utt filmas, uz šo filmu uz Kino? Esmu izlasījis vairākus review un grūti spriest, jo pārsvarā to review rakstītāju gaumi es nepārzinu, bet tavu kino gaumi plus mīnus sazīmējis esmu, tāpēc gribētos zināt tavu lēmumu uz šo jautājumu.

    • http://kinokults.lv Kino Kults

      Jā, jo ar krēslu šo filmu saista tikai un vienīgi varoņu vecums, kā arī grāmatu histērija, bet šis ir nedaudz ne par to.

      Ja esi redzējis, piemēram, “Percy Jackson & The Olympians”, “The Water Horse”, “Inkheart”, “Journey” abas daļas, tad šis ir uz to pusi, tikai fantasy vietā “tipo” post-apokalipse. Salīdzinot ar krēslu, arī mīlasstāsts te ir nedaudz otrajā plānā nogrūsts.

      Karoče, diezgan nekaitīga pusaudžu filma/filma par pusaudžiem, kurai salīdzinājumi ar “Krēslu” tikai traucē.

  • http://twitter.com/puukukaarlis Kārlis Punka

    Pēc filmas noskatīšanās radās diezgan jocīga sajūta, proti, nebiju pārliecināts, vai filma būtu patikusi, ja nebūtu lasījis grāmatu. Taču, ja no tā norobežojas, jāsecina, ka kvalitatīvs izklaides gabals bez īpašas pievienotās vērtības – noskaties, aizmirsti.
    Jāuzslavē, ka veiksmīgi notverta noskaņa: līdzīgi, kā lasot grāmatu, radās zināms pretīgums pašam par sevi, jo, tāpat kā Kapitolija iedzīvotāji, skatos visas riebeklības ar mērķi izklaidēties. Par to cepums :)

  • http://twitter.com/Gnaxywa グンティス

    Nezinu, kaut kā ne pārāk. Neteiktu, ka slikta, bet visu filmu bija tāda plūstoša sajūta. Viss gāja ļoti lēnām, vienmēr varēja paredzēt soli uz priekšu. Nebija tur īsti tāda kulminācijas brīža. Visu filmu gaidīju, kad tuliņ, tuliņ būs kaut kas episks, kaut kas, kas uz brīdi liks aizturēt elpu, bet tad pēkšņi – uz ekrāna parādījās titri. Manuprāt, ņemot vērā sižetu, varēja tur būt lielāks action.

  • Pingback: “The Chernobyl Diaries” (2012) | Samsung()

  • Dfff

    šī filma ir pilnigs mēsls salidzinot ar Battle royale

  • Pingback: Cilvēku medības kino: 7 filmas, kuras redzēt pirms “The Hunger Games: Catching Fire”! | Kino Kults()