“V/H/S” (2012)

September 10, 2012  |  Filmas, Raksti

Viena no šī gada “skaļākajām” šausmu filmām, bez šaubām, ir “V/H/S” – jaunās/jaunākās paaudzes ASV horror-režisoru mikrobudžeta found footage šausmene savu pirmizrādi piedzīvoja Sandensas kinofestivālā, lai beidzot nonāktu arī pie mums. Kāda tad ir, vai tiešām tik baisa, kā runā?

Filma stāsta par bariņu tīrasiņu amerikāņu urļiku (vidusslāņa baltie no mazpilsētām, kuriem episki nav, ko dzīvē darīt), kuri ielaužas svešā savrupmājā kādas VHS kasetes (jo filmai par “nolādēto” DVD/Blu/torrentu vēl nav pienācis laiks) meklējumos. Kamēr vieni meklē, tikmēr turpat uz maģīša tiek skatītas citas ēkā atrodamās kasetes, viena par otru baisāka… kopā sanāk horror-antoloģija (5 noveles)!

Pirmkārt, vienosimies par to, ka nekādu revolūciju filma nav veiksi – tas nav ne “Evil Dead”, ne pat “Blair Witch Project”, lai gan kādas gan revolūcijas mūsdienās var būt žanrā, kurš n-padsmit reizes piesmiets un apmests otrādi, lai turpinātu ar nopietnām sejām, bet YouTube atrodami daudz briesmīgāki skati, kā jebkurā šausmu filmā? Bet kā svaigs un precīzi laikā komentārs par pēdējo tēmu filma nāk tieši laikā, jo filmas autori manāmi zināja, ko dara, un darīja to ar prieku – no filmas varētu droši izgriezt vismaz 30 minūtes, jo teju trešdaļu ekrānlaika ir jāskatās variācijas par YouTube sūdu hītu “Manas Kreisās Kājas Īkšķis”. Pēdējo es gan gribētu novelt uz apzinātu vēlmi apspēlēt šo mūsdienu “trendu” – ceru, ka tā arī bija domāts, tāpat kā filmas fiksāciju uz Eli Rota stila gore un būbijiem (kur tad šausmene bez būbijiem).

Filma liek novērtēt “Cloverfield”, “Paranormal Activity” un citus modīgos Holivudas centienus found footage žanrā, jo patiesībā tās ir profesionālu operatoru pūles – šeit attēls visvairāk atgādina mana drauga Toma pirmo fotovideo kameru ar 1mpx attēla kvalitāti. Lai nav tik bēdīgi, filmas autori to pamato ar izdomu – viena no novelēm ir pilnībā uzfilmēta ar spiegu brilēm (1mpx!), bet cita vispār ar portatīvā datora web-kameru! Noveles atšķiras ne tikai ar attēla kvalitāti, bet arī tonāli un, pārsteigums, arī kvalitatīvi – vidējās ir diskutablas (viena ir izcili draņķīga), bet atverošā un noslēdzošā, manuprāt, ir visas filmas vērtas!

V/H/SV/H/S

Kopumā, ja Jums nepatīk found footage estētika, no filmas ir jāturas pa gabalu. Ja patīk found footage un mūsdienu horror, tad filma vai nu pilnībā nonesīs jumtu (man, piemēram, gandrīz – tik-tik pietrūka), vai nu liksies mežonīgs draņķis, vidusceļa nav. Visbeidzot, daudzi no tiem, ka to noskatīsies kā “o! šausmene!”, to raksturos vienā kodolīgā vārdā – “Sūds!”, un interesantākais ir tas, ka man nav neviena argumenta pret.

“V/H/S” ir atrodama dažādās on demand platformās (piemēram, ASV iTunes) un tās izrādīšana Latvijas kinoteātros nav paredzēta. Tomēr pareizākais veids, kā skatīties šo filmu, ir (legāli) lejuplādēt to, pārdzīt īstā VHS kasetē un doties skatīties kaut kur uz vasarnīcu/lauku māju, vēlams naktī – sagaidīt pirmos sirmos matus!

V/H/S Oficiālā Mājaslapa
V/H/S RottenTomatoes.com (79%/96% fresh!)
V/H/S Facebook lapa