“47 Ronin” (2013)

December 19, 2013  |  Filmas, Raksti

Šonedēļ pie mums atceļo filma, par kuru citu filmu treileros saka “decade in the making” – tik traki nav (un arī autori ar to nebūt nelepojas), bet sākotnējais filmas iznākšanas laiks bija paredzēts 2011. gada Ziemassvētkos, un, diemžēl, šī nebūt nav tā reize, kad “kas lēni nāk, tas labi nāk”. No skata krāšņa viduslaiku pasaka par feodālo Japānu, mošķiem un ar Kianu Rīvzu priekšgalā, šī 200+ milj. USD vērtā debija var lepoties ar atsevišķiem veiksmīgiem elementiem, bet nekādi ne veiksmīgu kopainu.

Lai gan pati par sevi leģenda par 47 roniniem kino nav nekas jauns (atzīšos, ka man bija, tapēc nespoilošu to arī Jums), un tai ir bijušas neskaitāmas Japāņu ekranizācijas. Bet te pie darba ķērās Holivuda, un tas, protams, ieviesa zināmas korekcijas visā pasākumā, pat ja pati par sevi ideja par Holivudisku “japāņu” kino nav nekas jauns vai pat peļams – vēl svaigs atmiņā stāv lieliskais “Pēdējais Samurajs”, un šajā gadījumā nav ko vainot arī Kianu, jo viņš konkrētās filmas kontekstā ir tieši tāda pati persona, kā Toms Krūzs.

Taču diemžēl kādā brīdī filmas autori saprata, ka tikai ar Japānas vēsturi vien nebūs aršana, un piešpricēja filmai mitoloģiskus monstrus, burvjus un raganas (!), lai popkornpublikai nebūtu tik bēdīgi, ar visu Kianu. Patiesībā šī ir ļoti daudzsološa ideja – diemžēl kaut kādā citā realitātē, jo filmās tas pagaidām nedarbojas, jo ne “Vampīru Mednieks Prezidents Linkolns”, ne “Jonah Hex”, ne arī kāds cits šāda veida produkts nekādu lielo publikas rezonansi neguva, par kritiķiem pat nerunājot. Jautājums, kurš bija atbildīgs par filmas pārfilmēšanu un mitoloģisko radījumu pievienošanu vēl ilgi vajās filmas investorus, jo tas būs noteicošais filmas veiksmes/neveiksmes faktors.

Visādi citādi šī ir vēl viena superdārga, superkrāšņa (dekorācijas un kostīmi izskatās uz visu budžetu) studijas Universal vadības neveiksme – jau otro reizi, pēc “Snow White and the Huntsman”, šādas filmas izveide tiek uzticēta debitantam lielajā kino, pie tam tādam, kuram vēl ilgi “uz kaķiem” jātrennējas. Līdz ar ko ierosinu šo pārvērst par retorisku diskusiju – kur ir mūslaiku Deividi Finčeri vai pat vienkārši Zeki Snaideri (par kuru vairs neviena slikta vārda), jeb mūzikas video/reklāmas rullīšu režisori, kuri veiksmīgi pārgāja uz lielo kino? Jo teju ikkatra klipmeikera debija lielajā kino izvēršas par noteikta līmeņa katastrofu, vai tas būtu Rūperts Sanderss (Kristena-Sniegbaltīte), vai Fredriks Bonds (“Charlie Countryman”), vai Ruairi Robinsons (“Last Days on Mars”), un arī “47 Ronin” režisors Karls Rinčs (Ridlija Skota znots, btw!) precīzi iederas šajā dramatiski-bēdīgajā sarakstā (un nav nekādu šaubu, ka nākamgad sarakstu papildinās Noams Murro ar “300” sīkvelu).

Piedodiet, bet tas viss ir tikpat samocīti, kā šis raksts, un ar visās nozīmēs bēdīgām beigām – aizejiet uz kaut ko citu, vai?

“47 Ronin” kinoteātros no Piektdienas!

ps.
Spoiler alert – uz plakāta un visos treileros redzamais Rick Genest a.k.a. Zombie Boy filmā ir mazāk kā 1 minūti :)

 
  • Pecisk

    Tā kā bija sagaidāms. Filmu “pārskrūvēšana” reti nes rezultātus.

    • notaufo

      Ir ar rīmeikiem kā ir. Bet tik ļoti saodīti gribās lai sanāktu – kad noskatījos filmas treileri sašļuku mazliet biju cerējis, ka nebūs tik daudz mitoloģisku būtņu. Attiecībā uz samurajiem – 7 samuraji tika “anglificēti” kā “Lieliskais septītnieks”. Neatceros ap kuru gadu bet parādījās “7 samuraji” anime [And It just blew my god damm mind] – pārveidojot feodālo japānu nākotnes pasaulē ar androīdiem un mehiem. Koprezultāts: Miljoni budžets, acu konča, un kopējais sižets arī tā nekas. Kazi varbūt tāda pajautrošanās un krāsu bārstīšana tiešām nav priekš lielā ekrāna?

  • Kaspars Murelis

    Man ir tāda sajūta, ka studijas tos jaunos režisoru nelaiž pie rakstniekiem, un principā pie lielākās daļas preprod darbiem. Un šur tur jau ir lasīts, ka tā arī notiek, un pieļauju, ka Snaideru, no citiem tirliņiem atšķīr tieši tas, ka viņš grib kontrolēt visus aspektus tam, kāda beigās ir filma un ir gana daudz personības, lai to panāktu, tapēc ir tā, kā ir. Paskatijos Karla Rinča bildes un tur tak uzreiz skaidrs ka viņš tāds gurķis vien ir.

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Man ir sajūta, ka mēs vairāk no Rinča neko arī neredzēsim, lai pārliecinātos par savu vārdu patiesumu :)