“After Earth” (2013)

June 8, 2013  |  Filmas, Raksti

Būsim godīgi – vismaz puse no M. Naita Šjamalana pēdējām filmām veltītās kritikas tiek šauta pa pašu autoru, un arī pārsvarā tapēc, ka viņš konstanti neattaisno uz sevi liktās cerības. Pēdējos gados šī tendence ir īpaši saasinājusies (viens teiktu, ka proporcionāli Šjamalana filmu kvalitātei), un nu jau viņš ir peramais zēns pat tādiem “kritiķiem”, kuriem drīzāk vajadzētu turēt muti ciet. Tas arī traucē objektīvi uztvert viņa jaunāko filmu “After Earth”, kura nebūt nav tik briesmīga, kā melš – pat ja faktiski Šjamalans ir “noracis” pēdējo lielo kinozvaigzni, Vilu Smitu (šī būs viņa retā finansiāli neveiksmīgā filma).

Lai gan filmas treileris īsti nemelo – tas tiešām ir “ģimenes kino” (t.i. Vila Smita ģimenes), kurš izskatās kā salasīts no pa jaunu renderētiem “Avatara” asset’iem, bet es nevarēšu apgalvot, ka tas ir arī viss, kas tur atrodams. Gluži pretēji – tas, ko treileris neatklāj (iespējams – apzināti, lai nesabiedētu potenciālos skatītājus), ir visai neparastā un savdabīgā Šjamalana/Smita (kurš ir arī filmas idejas autors) filozofiju simbioze, kura caurstrāvo visu filmu, sevi parādot dažkārt smalki, bet daudz biežāk brutāli sitot pa seju ar morāles vāli. Un tas nebūt nav slikti – veiksmīgi vai nē, bet cik bieži vasaras grāvējs mums vispār cenšas pateikt dajebko, kas nebūtu, piemēram, Vina Dīzeļa bicepsa apkārtmērs?  Domāju, ka lielākā daļa filmu tikai iegūtu no šādas centības – un tad jau lemtu, darbojas vai nē (kas jebkurā gadījumā ir subjektīvi).

Un vairāk arī nav, ko kritizēt – Vils Smits-juniors ir tikpat labs/slikts, kā jebkurš cits random mērkaķēns nēģerēns, nākotnes vides, elementu un mošķu dizains ir stabili JJ Abramsa pirmā “Star Trek” līmenī (īpaši “monstrs”), varbūt var pakasīties par to, ka filmas attēlam ir izteikta HD daba vai CGI šur-tur pieklibo, bet tas jau arī viss – lai cik man arī nepatiktu rakstos ņirgāties par nabaga Manodžu, šeit es tomēr nostāšos viņa pusē.

Norimstot visām Šjamalana un budžeta kaislībām, mums paliks vēl viena ambicioza, bet līdz galam neizdevusies sci-fi filma – kaut kur amplitūdā starp “Aeon Flux” un “John Carter”. Šogad, kad sci-fi grāvēji uzglūn gandrīz katru mēnesi, mēs varam atļauties to ignorēt, bet ir sajūta, ka mājas video formātā filmai filmai lemts pavisam cits liktenis.

“After Earth” jau kinoteātros!