“Bullet to the Head” (2013)

April 5, 2013  |  Filmas, Raksti

2013. gada pirmais kvartāls piedzīvoja vēl neredzētu “vecās skolas” grāvējfilmu zvaigžņu solo filmu birumu – Ārnijs, Stethems, Brulliss un arī Stallone ar mainīgiem panākumiem izšāva pa solo darbam. Ar pārējiem viss jau daudzmaz skaidrs, atlika tikai Silvestrs un viņa “Bullet to the Head”!

Attiecībā uz visu šo ne pārāk smieklīgo situāciju (gandrīz visas solo filmas finansiāli izgāzās) atcerējos kaut kur dzirdētu joku: tas viss atgādina tādus ačgārnus “Atriebējus”, kur kāds paņēma “The Expendables” un sadalīja pa sastāvdaļām, domājot, ka atsevišķi tās strādās tikpat labi, kā kopā – un tādejādi tikai pierādot savu neizpratni par notiekošo, jo kādreiz varbūt tā arī bija, taču mūsdienās novecojošie action-supermeņi ir finansiāli efektīvi tikai komandā.

Jo “Bullet to the Head” piešķir jaunu nozīmi jēdzienam “old school” – it kā tās galvenie varoņi, scenārija autors un režisors būtu kriogēniski iesaldēti 80-tajos un atsaldēti tikai šogad (bet Stallone, pateicoties daļējai sejas paralīzei, pat izkatās nedaudz atsaldēts). Par labu kriomiega teorijai darbojas arī fakts, ka darbam pie filmas režisors Volters Hils (“Red Heat”, “48 Hrs”) uzaicināja arī Kristianu Sleiteru – esot totālā neziņā, ka viņš jau gadus 10 kinoteātros nav manīts. Arī par viņa kolēģiem nav daudz, ko teikt – ja Stallone, būdams Oskarots scenārists, vēl cenšas piešķirt savam varonim kādas atšķirīgas iezīmes, tad Sung Kang (“F&F” filmas) piederība aktieru saimei rada nopietnus jautājumus, bet Džeisona Momoa (vienreiz Konans) turpmākā karjera būs zem “nelietis Nr. X” zīmes.

Te viss ir tik ļoti “old school”, ka nav pat vērts diskutēt par to, vai tas ir labi, vai slikti – to pilnībā noteiks Jūsu attieksme pret filmu, kas ir taisna un cieta, kā studenta paši-saprotat-kas, bet nevienā brīdī to neslēpj un pirmajās minūtēs vienkārši noliek visas kārtis uz galda. Salīdzinot ar Governatora pompozo “atgriešanos”, šis likās gandrīz aplausu (vai vismaz krietna rokasspiediena – veco-labo laiku vārdā!) cienīgs godīgums – par kuru filmai var piedot nedaudz vairāk, kā tā būtu pelnījusi.