Kino Kults Classics: “Doomsday” (2008)

February 23, 2013  |  Filmas, Raksti

Man ir tāds zināms aizspriedums pret jaunāko laiku Krievijas (komerc)kino – līdzīgi kā ar citām jomām, arī tur valda naudas kults (ok, tas nav pārsteigums…), un pat talantīgākie režsiori, ieguvuši savā pārziņā zināmus naudas līdzekļus, sāk būvēt savu “sapņu kino” pēc vienotas formulas. Parasti tā ir “man ļoti patīk X, Y un Z filmas, un man liekas, ka paņemot foršākos momentus no katras un saliekot kopā, mēs iegūsim movie of the forever, jo savādāk vienkārši nevar būt!”. Pēc šīs kļūdainās formulas ir būvēta arī britu režisora Nīla Māršala filma “Doomsday” – jāatzīst, ka brīžiem ar lieliskiem rezultātiem.

Iedvesmas avots šeit ne tikai netiek slēpts, tas tiek glorificēts līdz ar pirmajiem filmas kadriem – pat titru fonts ir ņemts no “Escape from New York” (t.s. Kārpentera fonts!), tāpat kā centrālā filmas ideja, klāt piejaucot labu devu “Mad Max” un “Aliens”, ja neskaitam desmitus (simtus?) sīku un tikai kino-gīkiem saprotamu atsauču. Uzreiz ķeroties pie lietas: tieši tas filmu arī pazudināja, jo dzenoties pēc t.s. fan-service filmas veidotāji aizmirsa par galveno – šī tomēr ir filma, nevis šaržs un parodija, un tai ir jābūt savai, unikālai vērtībai, nevis tikai atsauču kopumam.

Postapokaliptiskie panki - pateicīgākā (uzreiz pēc nacistiem un citplanētiešiem) kino ļaundaru šķira - tos var nogalināt daudz un bez bažām saņemt petīciju no aizskartā sabiedrības slāņa!

Postapokaliptiskie panki – pateicīgākā (uzreiz pēc nacistiem un citplanētiešiem) kino ļaundaru šķira – tos var nogalināt daudz un bez bažām saņemt petīciju no aizskartā sabiedrības slāņa!

Filmu nedaudz atsvaidzina trešais akts, kurā garā vājākie skatītāji beidzot atdod galus pamet seansu – pēc mežonīgas pakaļdzīšanās cauri post-apokaliptiskajai Skotijai galvenie varoņi nonāk visīstākajā viduslaiku pilī (“Army of Darkness”!), kurā valda Malkolms Makdauels (kurš gan cits!) un sāk sisties ar zobeniem pret bruņās tērptiem bruņiniekiem! Visu noslēdz filmas tiešākais citāts – no “Road Warrior” 1:1 aizgūtā pakaļdzīšanās ar Bentliju no satrakotiem post-apokaliptiskajiem pankiem uz pašdarinātiem braucamrīkiem. Rakstot šīs rindas, sāku saprast Māršalu – man arī tikko notika kino-gīka orgasms!

Reizē fantastisks kulta kino citātu kopums, homage, lielisks fanservice un objektīvi slikta filma, “Doomsday” kalpo kā dzīvs paraugs tam, ka bērnībā/jaunībā iegūtā kino-pieredze ir jārealizē caur oriģināliem, pašu izdomātiem darbiem, nevis Frankenšteina monstra cienīgiem meistarojumiem no kādreiz redzētā. Ar Nīlu Māršalu viss būs labi (uhh kāda viņam ir “Game of Thrones” sērija!), un ar mums arī – pie visiem saviem mīnusiem “Doomsday” ir pamācoša, taču velnišķīgi izklaidējoša kino-kļūda!

Bonuss: ja gribas zināt vairāk, tad šeit ir lieliska kolekcija ar filmai veltītajiem rakstiem no “Fangoria” un citiem specializētajiem izdevumiem.

 
  • Ronalds Peniķis

    Par cik esmu agrā jaunībā baudījis visu to, uz ko ir atsauksmes šajā filmā, es biju lieliski izklaidēts. Jā, varbūt viss ne pārāk ideāli, bet joprojām slimoju ar zināmu fanbojismu un gīkismu attiecībā uz kino :). Un Rhona – vēl viens iemesls kādreiz pārskatīt filmu velreiz :)

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Jā, par Ronu Nīlam cepuri nost – žēl, ka viņa pārsvarā ir mazās lomās vai kreisās filmās, jo var taču!