Kino Kults Classics: “John Carpenter’s Ghosts of Mars” (2001)

March 1, 2013  |  Džeisons Stethems, Filmas, Raksti

Mans visu laiku mīļākais režisors ir Džons Kārpenters – man patīk absolūti visas viņa filmas (par kurām noteikti vēl būs raksti), kuras es viņam esmu redzējis, visdrīzāk tapēc, ka neesmu redzējis neko līdz “Assault on Precinct 13″, un priekš manis viņš karjeru beidza tieši ar šo; izliekos, ka nebija ne “Masters of Horror” haltūru, ne “The Ward” (kas tie tādi?). Līdz ar ko būtu tikai loģiski Kino Kults Classics turpināt ar viņa visās nozīmēs pēdējo meistardarbu, “Ghosts of Mars”!

Džona Kārpentera karjera (par kuru man ir garš raksts, tikai jāpabeidz…) ir dzīvs pierādījums Džona Lenona teicienam par to, ka “life happens while we are making other plans” (nav tiešs citāts), jo galvenais un, būtībā, arī vienīgais Kārpentera motivātors strādāt režijā bija mīla pret vesterniem un īpaši režisoru Hovardu Hauksu. Protams, ka Kārpenters ilgi, cītīgi un izmisīgi centās uzņemt savu sapņu vesternu, kas viņam tā arī nesanāca, toties pa starpam izdevās revolucionēt horror žanru (protams, “Halloween”). Ar pēdējo vispār smieklīgi – uzskatīts par horror “korifeju”, viņam izdevās atstāt savā ziņā ģeniālus darbus post-apokalipses, Lovecraftian-horror, čīzī kung-fu un pat fantastikas žanros – un visos ir spēcīgi manifestējusies Kārpentera mīla pret vesterniem. Īpaši spēcīgi, manuprāt, “Escape from New York”, “John Carpenter’s Vampires” un viņa pēdējā lielbudžeta kino, “Ghosts of Mars”.

Iznākusi 2001. gada vasarā, filma ar blīkšķi izgāzās – nu protams, tobrīd uz ekrāniem jau valdīja “The Matrix” u.c. “jaunās paaudzes” kino. Bet šeit ir Marss ar atmosfēru, matriarhāts bez izskaidrojuma, galvenie varoņi-kovboji garos ādas mēteļos un marsiešu zombiji, kas pēc tipāža un uzvedības daudz vairāk atgādina “mežonīgo rietumu” indiāņu ordas, nekā rēgus to tipiskā izpratnē. Un tas viss ir absolūti organiski un ou-kei – reāli, pēc jautājumiem par to, “kapēc uz Marsa var elpot?” un “vai tiešām zombiji?”, es škībi skatos tikai uz cilvēku, kurš tos uzdod, nevis uz filmu. Vajag tomēr domāt ar galvu, ko skaties, jo šeit Kārpenters kārtējo reizi dod vesternu, un kāda starpība, kur tas notiek – postapokaliptiskā Manhetenā, vampīru pilnā Meksikā vai uz Marsa, viens pīpis.

Stethema acīs redzam rūgtumu un nožēlu - "Es Jums visiem vēl parādīšu..."

Stethema acīs redzam rūgtumu un nožēlu – “Es Jums visiem vēl parādīšu…”

Vēl pie neapšaubāmiem filmas plusiem – pretstatā ierastajai praksei, šeit Kārpenters darbam pie filmas muzikālā pavadījuma piesaistīja (šaurā lokā) leģendāro grupu Anthrax, un rezultāts ir labā nozīmē satriecošs! Cits fun fact – galvenā loma sākotnēji tika paredzēta tolaik mazpazīstamajam Džeisonam Stethemam, kurā Kārpenters saskatīja action zvaigznes potenciālu, taču studija sabijās, un atdeva to daudz “drošākajam” Ledus Kubam. Protams, šobrīd šis lēmums liekas gaužām ironisks – ar Stethemu viss ir vairāk kā ok, ko nevar teikt par Ledus Kubu (vai pašu Kārpenteru).

Stulba, old-school’īga, panaiva, taču pareizā nozīmē jautra un fantastiski izklaidējoša – man tā vienmēr ir bijusi Kārpentera gulbja dziesma un reizē vidējais pirksts ļaunajai pasaulei patērētāju kultūrai, pret kuru viņš ir vērsies pilnīgi visās savās filmās. Galu galā, pats Kārpenters ne vienu vien reizi atzinis, ka daudz svarīgāks par scenāriju vai aktieriem viņam ir punkts līgumā, kas paredz, ka filmas nosaukumam OBLIGĀTI priekšā būs “John Carpenter’s” – ja tā nav pareizā pieeja režijai, tad es nezinu, kas ir!

Bonusā – piecas Kārpentera filmas, ko iesaku:

1

“The Thing”

noskatījies rīmeiku, ātri pavēmu un vienos naktī slēdzu iekšā oriģinālu – divas stundas vēlāk (bet ne no rīta) atkal jutos kā cilvēks, fiziski un arī morāli. Nerūsējošs masterpiece!

2

“Assault on Precinct 13″

mūsdienu kino ir populāri veidot “dark & gritty”. Lai saprastu, cik tas viss ir naivi un uzspēlēti, piedāvāju noskatīties šo 1976. gada (!) filmu, kur viss ir simtkārt tumšāk un skarbāk, kā šodien. Rīmeiks ar Ītanu Hauku vienkārši nobāl;

3

“Prince of Darkness”

fantastisks un nepelnīti aizmirsts horror-kino, iespējams, Kārpentera nenovērtētākais darbs. Sāku skatīties ar skepsi, beidzu ar muti vaļā – absolūta Kino Kulta rekomendācija;

4

“Christine”

viens no Kārpentera piezemētākajiem darbiem (ne tev vesterna elementu, ne arī badass-varoņu) reizē ir viena no Stīvena Kinga labākajām (ja ne labākā) ekranizācijām – smalka, izslīpēta, ievelkoša. Rekomendēju pat tiem, kam Kārpentera filmas so-so;

5

“They Live”

filma, ko vienkārši der profilaksei skatīties reizi pāris gados (tāpat kā “Fight Club”), jo, būtībā, tā ir par to, kas šobrīd notiek mums apkārt. Kā arī viena no visu laiku labākajām cīņām kino vēsturē un restleris, kurš prot tēlot, lai gan ir nācis spārdīt pakaļas un kožļāt gumiju, kura ir beigusies…

 
  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    Piecas filmas ko iesaki un neviena no tām nav Escape from NY vai LA? oO
    Plus Big Trouble in Little China imo ir lielisks crazy action comedy fantasy horror kung fu gabals, kas jāredz visiem bez izņēmuma.
    Katrā ziņā man 80to gadu Karpentera filmas ir tās, kuras mīlu jo sevišķi no viņa. Katrai dodu 8+ no 10.

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Ieteiktās filmas ir objektīvi izvēlētas – ja man jautātu “Ko noskatīties no Kārpentera”, tad šos es arī ieteiktu, bez “Ghosts of Mars”.