“Hansel & Gretel: Witch Hunters” (2013)

January 30, 2013  |  Filmas, Raksti

Ja kādu nomāc jautājums par to, no kurienes aizgāja visa šī dvižuha ar vēsturiski-literārajiem personāžiem nestandarta arodos, tad pie visa ir jāvaino novele “Pride and Prejudice and Zombies” un tās autors Sets Grēms-Smits – literārais bestsellers, kurš iestartēja veselu žanru, bet tā arī palika pats bez savas ekranizācijas (vairākos posmos pie tā strādāja Natālija Portmane un pat Deivids O. Rassels).

Pirmais kino-mēģinājums, “Abraham Lincoln: Vampire Hunter”, pierādīja, ka kinoskatītāji nebūt nav izslāpuši pēc šāda veida izklaidēm (lai gan radīja smieklīgu situāciju, kur abus 2012. gada “Linkolnus” jauc un turpina jaukt), bet tagad, gandrīz gadu pēc sākotnēji paziņotā iznākšanas datuma, pie mums ir klāt “Hansel & Gretel: Witch Hunters”, lai labotu šo situāciju.

Filma ir tiešs Grimmu pasakas sīkvels, lai gan oriģināla zināšanas nav nepieciešamas – pirmajās piecās minūtēs notiek īss notikumu pārstāsts, kura finālā sešgadīgais Hansels ar sulīgu one-liner‘u iebliež ļauno raganu krāsnī. Uzreiz pēc tā mēs tiekam pārcelti piecpadsmit gadus vēlāk, kur abi radinieki (kuru izskats liecina par Sommersa “Van Helsing” rekvizītu izpārdošanu) jau ir rūdīti algotņi pēc atlīdzības jeb raganu mednieki – merkantīli un brutāli, taču taisnīgi un cilvēcīgi, kas tiek uzskatāmi nodemonstrēts, salaužot Pītera Stormares atveidotajam ļaunajam šerifam degunu. Un dodas medīt raganas – ja šajā filmas posmā man vēl bija kādi jautājumi (“Kurš gads?”, “Kurā valstī?”, “Kādēļ šaujamieroči?”), tad turpmākie notikumi pierādīja to pilnīgu un galīgu nelietderību, jo ne velti filmas veidotāji (starp kuriem arī MTV Films un režisors/producents Adams Makkejs) tai piesaistīja “Dead Snow” režisoru Tomiju Virkolu, un galīgi nevar teikt, ka pēdējais būtu kādā veidā neattaisnojis uz viņu liktās cerības.

Lai šāda tipa filma izdotos, tai sekmīgi jāiziet cauri diviem filtriem – veidotāju un skatītāju, kur pirmajiem ir skaidri jāapzinās, kāda veida filmu tie veido, bet otrajiem ir vienkārši jāpieņem spēles noteikumi. Ar pirmo filmai viss ir labākajā kārtībā, jo tā nevienā brīdī neuztver sevi nopietni (pretēji jau minētajam “Linkolnam”), bet otrais ir stipri subjektīvs un to noteiks Jūsu personīgā attieksme pret šāda tipa projektiem – konkrētais eksemplārs ir jautrs, stulbs, campy, konstanti iesmej pats par sevi un vispār atļaujas būt daudz labāks, kā to varbūt gaidīji.

Dažādu iemeslu dēļ neredzēsim filmu visā tās post-converted 3D spožumā, bet gan “standarta” 2D – ķeriet, kamēr var! No Piektdienas.

 
  • Grimmu brālis

    Hansels! :):)
    Izlasīs šo Ansītis un atnāks nošaus raksta autoru par to ka viņa Grietiņai ir kaut kands Hansels tagad pie sāniem!

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Es jau filmā nevarēju izturēt, kad titros sauca “Ansītiiiii” un atsaucās Rennera ģīmis ar divstobreni, lai vēl pats tā rakstītu (t.i. tas bija domāts speciāli)

  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    Vai tad 2005. gada The Brothers Grimm nav no šās pašas šlakas? Tā ka tā dvižuha ar nestandarta vēsturiskiem personāžiem bija jau labu laiku pirms tevis minētā :) Pēdējā desmitgadē man liekas katru gadu kaut kas tāds ir iznācis ar lielākiem un mazākiem panākumiem.

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Nu bet kādi tad? The Brothers Grimm tomēr ir kaut kas nedaudz cits, variācija par tēmu, šis vairāk tiešs mash-up.

  • Linda

    Linkolna – mednieka gadījumā ne jau izklaides veids bija tas, kas kaitināja, bet viss pārējais – šķita, vajadzēja filmu taisīt humorīgāku. Šo noteikti skatīšos, ceru redzēt humoru, kiču, ādas tērpus, foršus ieročus un enerģisku mošķu bendēšanu!

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Tieši tā, kaut ko tādu taču koncepta līmenī nav iespējams nopietni uztvert – tad kapēc viņi tā cenšas to nopietni pasniegt? (es par Linkolnu). Šai filmai ir citas problēmas, bet nopietnība nav viena no tam :)