“Machete Kills” (2013)

October 30, 2013  |  Filmas, Raksti

Cilvēkiem, kuri dodas uz filmu ar nosaukumu “Mačete Nogalina” (kā latviski skan, ne?), vajadzētu būt kādam priekšstatam par to, uz ko viņi iet – tā es rakstīju “Kinoblogeri piedāvā” dubultseansa preses relīzē, to es atkārtošu arī šeit. Kaut vai tādēļ, lai mēs varētu pilnvērtīgi padiskutēt par to, kapēc ne viss ir kārtībā ar filmu, kuras nosaukums ir tās galvenais reklāmas materiāls, lai gan likās, ka viss taču ir tik vienkārši – seko pirmās daļas formulai, un būs laime!

Visiem, kuri ir lasījuši Rodrigeza grāmatu (laba, varu aizdot palasīt) vai redzējuši vismaz pusi viņa (strauji augošās) filmogrāfijas, ir skaidrs, ka Roberts ir cilvēks, kurš visbiežāk sākumā dara, bet tikai pēc tam domā – un tas ir vienkārši lieliski konkrēti cilvēka-orķestra Rodrigeza gadījumā. Bet, diemžēl, konkrēti cilvēka Rodrigeza gadījumā visu pēdējo desmitgadi situācija tikai paslitinās – likās, ka no infantīlā pus-meksikāņu (Rodrigezs ir amerikānis un dzīvo Teksasā) pašdarboņa kā tauriņš teju-teju izlobīsies ģēnijs (un uz “Sin City” tā gandrīz jau bija), bet tad Roberts strauji iekrita atpakaļ tīneidžeru līmeņa marazmā, līdz nonāca tur, kur ir tagad (“Mačete Nogalina”). Un kamēr, piemēram, “Planet Terror” entuziasmu es vēl varēju  saprast (Zombiji! Graindhauss! Kventins piedalās! Un uzminiet, kura ir Rodrigeza mīļākā bērnības filma? Protams, ka “Escape from New York” – un viss “Planet Terror” ir viens milzīgs Kārpentera citāts), un arī pirmo “Mačeti” saprotu un pat atbalstu (Denijs Treho katru dienu zvana, visticamāk, ka caur FaceTime, un jautā – “Kad būs filma, brāl’?”. Un Jūs atteiktu šādai sejai?), bet šis… (par visu “Spy Kids” padarīšanu es teikšu vienkārši un cita cilvēka vārdiem – “katrs jūk prātā pa savam”).

Nepārprotiet, tur jau tā lieta, ka nav slikti vai pat diži savādāk, kā pirmā daļa, vienkārši nedaudz žēl Rodrigeza izniekotā laika (jo vairs nav skaidrs, vai talanta). Protams, ka filmā atkal redzam duci pirmā un otrā līmeņa Holivudas zvaigžņu – bet, būsim godīgi, arī viņi ir noguruši no izklaides galvaspilsētas liekulības, un brauc pie Rodrigeza uz tusiņu (vai arī vienkārši uz leģendāro bārbikjū). Brīdī, kad filma pamet šarža/stilizācijas robežas (t.i. vēl pirms sākuma titriem) un kļūst sākumā par parodiju, bet tad – par parodiju par parodiju, rodas tāda nedaudz skāba sajūta par to, ka esam nonākuši ballītē, kur visi (Lēdijs Gāga, Čārlijs Šīns, Mels Gibsons un pārējie) jau kādu laiku priecājas un smejas par pašiem vien saprotamiem jokiem, un galīgi nav arī pret mūsu klātbūtni – tāpat kā nemaz nepamanīs, ja mūsu šajā ballītē nebūs vispār.

Fakts, ka pusei filmas producentu ir krievu uzvārdi (tai skaitā mūsu pašu Boriss Teterevs), liecina par to, ka arī Holivudā viss nav tik gludi – Rodrigezu mīl un brauc uz filmēšanos bārbikjū, bet naudu īsti vairs nedod. Neizbēgamās, bet vairs ne īsti nepieciešamās trešās daļas titros gaidam Ķīnas un Indijas uzvārdus – vai arī kas tur tagad svaidās ar svaigi sapelnīto naudu? Jo, pa lielam, galarezultātā Rodrigezs ir tāds pats Holivudas sapņu pārdevējs, kā visi citi.

“Machete Kills” kinoteātros jau no šīs Piektdienas, bet īpašajā “Kinoblogeri piedāvā” dubultseansā… nu, nokavējāt jau, draugi, pērnajā Piektdienā (te arī atsauksmes) ievērtējām ar tiem, kas bija!