“Mama” (2013)

March 13, 2013  |  Filmas, Raksti

Gada sākumā iznākusī “Mama” reāli izšāva tā, kā līdz šim vēl neviens Giljermo Del Toro producētais darbs un tuvu tam, kā paša GDT filmas – kam par iemeslu varēja būt kā labvēlīgās kritiķu atsauksmes (64% svaigs šausmu filmai ir ļoti labi), tā arī skatītāju vēlme turpināt vērot, kā Džesika Česteina kādu močī, pat ja šoreiz tas ir ļaunais gars, nevis terorists Nr.1 (lai gan paralēles ir acīmredzamas). Spoilers tiem, kas negrib lasīt līdz galam – filma, manuprāt, ir izdevusies un ir Jūsu uzmanības vērta!

Nevaru iedomāties darbīgāku cilvēku par Giljermo – vienmēr vismaz sešsimts dažādi projekti vienlaikus, dažādās gatavības pakāpēs (ļoti gaidam “Pacific Rim”, bet viņš jau tūlīt sāks filmēt “Crimson Peak”!), kā šādos apstākļos var paspēt producēt svešus, bieži vien – debitantu darbus, man nav saprotams. Producētajiem darbiem Giljermo iedvesmu smeļ no īsfilmām, kuras skatās simtiem gadā (hints jaunajiem censoņiem!), un tāpat notika arī ar šo filmu, kuras režisors Andress Mučietti savulaik izveidoja tāda paša nosaukuma īsfilmu, kura tik ļoti iedvesmoja Del Toro, ka viņš personīgi pieskatīja tās pārcelšanu pilnmetrāžas formātā.

Galarezultāts gan ir savā ziņā saraustīts – neapšaubāmi kvalitatīvāks par lielāko daļu mūsdienu Holivudas horror, filma it kā sastāv no divu tipu ainām: pirmajās filmas autoriem aiz muguras (burtiski, jo “Pacific Rim” filmēja blakus paviljonā) stāvēja Del Toro, un viss notika tā, kā tam būtu jānotiek, bet pārējās tapa laikā, kad Giljermo darīja pats savas lietas, tapēc tās ir pilnas ar šausmeņu klišejām, kuras asi rezonē ar pirmā tipa ainām un filmai godu nedara. Par laimi, vienu no tās spēcīgākajām sastāvdaļām, vizuālo, tik viegli neizčakarēsi, un tur Giljermo pirksts ir jūtams visstiprāk.

Giljermo Del Toro jūtīgums un stilistika standartizētā, bet oriģinālā Holivudas horror formā nav sliktākais, kas ar mums var notikt laikā, kad sīkveli un rīmeiki valda pār pasauli, taču Del Toro mums ir tikai viens un tas pats nav no gumijas, tapēc negribētos, lai viņš sevi izkaisa pa šādiem projektiem. Taču tad, kad viņš to dara, šie projekti no tā ir lieli ieguvēji.

Filma kinoteātros no Piektdienas.

ps.
Labs variants drosmīgiem topošo kinomānu vecākiem – double feature kopā ar “Mammu, es Tevi mīlu”, jo abas filmas, pa lielam, ir par vienu un to pašu, pat reitings viens (PG-13)!

pps: oriģinālā īsfilma