“Man of Steel” (2013)

June 21, 2013  |  Filmas, Raksti

Par spīti izplatītajam apgalvojumam, man neliekas, ka ir grūti uzņemt labu Supermena filmu – tieši otrādi, šis varonis ir tik ļoti tradicionāls un popkultūrā iesakņojies, ka ir diezgan grūti stipri atiet no jau nostabilizēta tēla, ko, savukārt, nepiedotu ne komiksu fani, ne arī vienkāršie skatītāji (jā, jā!). Tieši caur šādu prizmu arī piedāvāju aplūkot jaunāko (un potenciāli pirmo garā seriālā) Supermena filmu, Zeka Snaidera režisēto “Man of Steel”.

Lielākie pārmetumi, ko dzirdu par šo versiju, ir tie paši vecie – “Supermens ir stīvs, garlaicīgs, pārāk ideāls un tapēc galīgi neinteresants tēls”. Jā, tā ir – tas galīgi nav Tony Stark & the Funky Bunch, ko esam pieraduši redzēt skaitliski daudz biežākajās Marvel filmās, bet, pat esot Marvel komandā, es nevaru tam piekrist, jo, pirmkārt, tāds nu šīs tēls ir un jebkāda veida radikāls reimagining gluži vienkārši pataisītu no viņa pilnīgi citu varoni, un, otrkārt, tieši tur arī slēpjas Supermena kā varoņa izaicinājums – gan filmu veidotājiem, gan arī skatītājiem.

Action ainu jomā uzdevums bija pārspēt “The Avengers” finālu un uzdevums tika izpildīts un šur-tur pat pārpildīts (ar uzviju)!

Un nevajag domāt, ka to neapzinās filmas veidotāji – kur, es minēšu, ir tas pats vecais variants, kad tie, kas grib – tiem nedod, bet tie, kam dod – negrib. Jā, arī Zeks Snaiders bija sākumā publiski atteicies no šī “goda”, bet tad pieņēma to, atkal minēšu, izteikti lojalitātes (“300″, “Watchmen”, “Sucker Punch” ir Warner Bros. filmas) jūtu vadīts – paralēles ar JJ Abrams un “Star Wars” situāciju, lūdzu, savelciet paši. Tas arī automātiski nozīmēja, ka nekādu globālo koncepta maiņu gaidīt nevajag, jo filmas autori koncentrēsies uz to, kas notiek ap Supermenu, piedāvājot svaigu skatienu uz tam apkārt esošajām lietām, bet nekādi ne viņu pašu (kostīmam atņēma apakšbikses, paldies par to pašu). Un nekādi nevar teikt, ka viņiem neizdevās, vai vismaz necentās – viss filmas virzošais vektors ar “realistisko” skatījumu uz Supermenu kā citplanētieti uz Zemes varbūt nav Nolana Betmenu realisma līmenī, bet tas arī nebija iespējams (skat. augstāk). Karali tēlo svīta, tapēc otrā plāna lomas emociju ziņā atsver galvenā varoņa kokainību, no kārtējā origin story lamatām (kurās iekrita, piemēram, pēdējais Zirneklēns) izspruka ar eleganti uzbūvētu flashback‘u struktūru, bet Kriptona un tā iemītnieku vizualizācijas ziņā Snaidera komanda izšāva fantāzijas dubultdevu, jo, maigi izsakoties, ir galīgi citādāk, kā jebkurā iepriekš redzētajā Supermena ekranizācijā! Un, kas attiecas uz action ainām, tad domāju, ka saprotat, ka tas arī bija primārais mērķis, kapēc Snaiders vispār tika nolīgts – partijas uzdevums bija pārspēt “The Avengers” finālu un uzdevums tika izpildīts un šur-tur pat pārpildīts (ar uzviju).

Beigās sanāca tāds bezmaz vai atvainošanās raksts, kurš filmai gan galīgi nav vajadzīgs, jo tā vienkārši ir laba Supermena filma, noteikti labākā kopš 1978. gada ekranizācijas, gandrīz tās 21. gadsimta rīmeiks un, cerams, pirmā garā jo garā veiksmīgu DC Comics ekranizāciju sarakstā – to es viņai novēlu kā Marvel patriots.

“Man of Steel” kinoteātros no Piektdienas!

 
  • Kristaps B.

    Sapratu, ka uz gribu iet šo filmu, pēc tam, kad redzēju pirmo tīzeri/treileri ar “…they will join you in the Sun” Rasela Krova balsī, žēlīgu kori fonā un sonic boom pussekundes ainu beigās. Vairāk man neko nevajadzēja, līdz ar to neko citu par filmu nezināju.

    Tamdēļ varu teikt, ka nenormālais apjoms ar dārgām action ainām milzīgos mērogos (šķīstoši debesskrāpji un tml.) man iezvēla pa seju kā 20kg veseris. To, ka tik vērienīga būs filma – negaidīju. Gribētu teikt, ka tā ir pelnījusi lielāku uzmanību kā jau apkārt valda.

    Un varu tikai piekrist tam, ka šī nebija tā reize, kad hiper-reālistisks supermens (a la Nolana Betmens) bija vajadzīgs. Der taču arī šāds klasisks naivums. Kur tautas romantisms un ideālisms? :)

  • Mikus Āriņš

    Es diemžēl vīlos. Un tieši galvenās batālijas ilgumā. Filmas pirmā puse bija laba, bet trešās ceturtdaļas laikā jau cīnījos ar domu “kad viņi vienreiz beigs viens otru triekt zemē un risinās kādu sižeta līniju or smth'”. Par daudz aizrāvās viņi ar efektiem, pabojājot kopējo pozitīvo sajūtu no sižeta..

  • Sandman

    Piekrītu, ka supermena tēlu mainīt nozīmētu atsvešināt milzīgu daļu no faniem. Taču manuprāt vajadzēja plašāk lietot šos iepriekš minētos flash-back, kas supermena tēlam piedod “cilvēcību” (ala iekšējās cīņas par to, ka viņš ir freak un ne tādi kā pārējie) un padara viņa tēlu mazāk kokainu. Taču nepiekrītu, ka Snaideram būtu izdevies “pārspēt” kādu no Marvel filmām efektu ziņā – to nevar darīt vienkārši izstiepjot action ainas 2 reizes garākas (pret ko daudziem, arī man, ir vislielākie iebildumi), ir jābūt inovācijai, nevis kārtējās pilsētas nolīdzināšanai ar zemi (kas daudzkārt jau redzēts Marvel filmās). Grūti pateikt, vai tas bija spiediens no WB puses vai Snaidera iniciatīva, bet filmas pedējā daļa bija PAR GARU un, vismaz priekš manīm, sabojāja filmu.

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Pēdējās dienās lasīju daudz intervijas ar Goijeru, kur viņš diezgan precīzi noformulēja, kapēc darbs pie filmas scenārija/Supermena koncepta bija tik grūts – no vienas puses, ir milzīga auditorijas daļa, kurai Supermens vairs nav relevants, tapēc viņi varēja mainīt diezgan daudz ko (Kriptona, Fortress of Solitude, Supermena “dabīgā” izcelsme utt. utml.), no otras puses – viņi nezināja, cik daudz šī auditorija spēs paciest un kāds ir abu auditoriju balanss. Bet joprojām uzskatu, ka tīri veiksmīgi tika galā. Flashback’i kā LOSTā – dzīvākais/emocionālākais, kas ir filmā, jo visa “tagadne” ir atdota action :)

      Un par action esmu dzirdējis līdzīgi, un, lai arī man pašam netraucēja – piekritīšu, ka Zoda cīņu varēja “iestarpināt” iepriekšējā, citādi tāda “…un sākas viss no gala” sajūta vien bija. Bet globāli par to labi pateica Sergejs no Kinocast.lv – mūsdienās, kad viss (nu burtiski VISS) ir vai nu redzēts, vai arī iespējams, vajag kaut ko citu, lai pārsteigtu ar action/efektiem. Visticamāk, vai nu BAISĀKO stilizāciju (kā “Sin City”, piemēram), vai cilvēka spēju atrādīšanu (kā “The Raid”). Bet taisnība, ka sabrukusi māja vai pilsēta – vairs jau nav nozīmes.

      • Pecisk

        Sabrukušas mājas un pilsētas līdz vēmienam atrādija specefektu porno “2012”. Šķiet, kādam laikam cilvēkiem pietiks. Taču kopsumā cilvēku un fanu atsauksmes ir daudz jūsmīgākas nekā kritiķu, savukārt par iepriekšējo filmu (kaut ar daudz interesantām fiškām, taču nenormāli izstiepto filmas tempu) kritiķi dziedāja diezgan normālas slavas dziesmas (man personīgi patika daudz kas, Speisijs kā ļaunais, taču nepatika sekvela garša), taču tajā pašā laikā faniem tā filma…vienkārši nepatika, jo tā bija ļoti atrauta no iepriekšējām filmām, gan laika, gan tematikas, gan atmosfēras ziņā, savukārt kā “rebūts” tas bija pilnīgi garām. Tajā Supermens bija pat vēl lielāks akmens tēls.

  • Jānis Lazdāns

    Uz šo brīdi – pavisam neslikta filma vienai reizei, bet gribās cerēt, ka šis ir tikai sākums un šī – pirmā daļa bija no sērijas “Iepazīsti varoni” gluži tāpat kā tas bija ar pirmo Batman(u) un tikai, kad tika noskatīts The Dark Knight DVD / Blu-Ray (ne gluži uzreiz pēc pirmizrādes), tikai tad izveidojās plašākas aprises par kopbildi un, cik nozīmīgu lomu tajā spēlēja Batman Begins. Tā kā, ceru, ka otrā daļa būs tik pat spēcīgs tilts arī Supermenim starp 1. un 3. daļu (ja tā būs triloģija), kā tas bija ar Batman vai arī… Superman, kā viens no Justice League (ne DC universe) centrālajiem tēliem, būs tik pat “interesants” kā Captain America solo un Avengers sastāvdaļa – neko viņš tur īsti nedara, bet izmest viņu nedrīkst (ja nu gadījumā tas viss ļoti lēnām un stabili iet uz Justice League ekranizāciju).

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Ļoti labi – man patīk BB/TDK salīdzinājums, jo, tiešām, lai cik man arī patika BB, TDK bija gan pārāks par to, gan arī veiksmīgi papildināja! Turēsim īkšķus.

  • Pingback: Kinocast.lv #63: Sergejs, Lelde un garlaicīgs Klarks / Kinocast.lv: podkāsts par kino()