“Oz the Great and Powerful” (2013)

March 6, 2013  |  Filmas, Raksti

Sekojot “Alises Brīnumzemē” fantastiskajiem panākumiem (miljards ASV dolāru peļņā), pār mums pamazām veļas rezultējošā pasaku filmu lavīna un klāt ir viens no tās masīvākajiem spēlētājiem, studijas Disney visās nozīmēs supergrāvējs “Oz the Great and Powerful”, kura mērķis ir kā minimums atkārtot, bet potenciālā pārspēt “Alises” komercpanākumus (citi te maz kuru interesē). Domāju, ka šī arī būs filma, kura parādīs publikas patieso interesi pret šo žanru, kura neviens pārstāvis pagaidām kārotajam mērķim nav pat pietuvojies.

Atkarībā no Jūsu iepriekšējām attiecībām ar Oza zemi (vai pat vispār Aleksandra Volkova interpretācijām), šis Jums būs vai nu 1939. gada filmas prīkvels, vai arī vienkārši filma par to, kas Oza zemē notika iepriekš – par spīti visām atsaucēm uz Viktora Fleminga klasiku, filma tā arī netiek skaidrībā pati ar sevi, kas tā patiesībā vēlas būt, tapēc silti iesaku to uztvert kā stand-alone oriģināldarbu.

Ir, kā minimums, viena lieta, ko Disney dara pareizi attiecībā uz savām megabudžeta pasakām – ja jau tiek tērēti TĀDI līdzekļi, tad labāk lai to dara kāds īpaši radošs vizionārs. “Vizionāriem” gan iepriekš netiek minēts, ka darbs notiks ar sasietām rokām un kājām, bet jebkuru to kustību kontrolēs īpaši dresēti studijas pērtiķi (daži no tiem ir redzami arī šajā filmā), un tā mēs iegūstam gandrīz vājāko Tima Bērtona filmu (pat iekš “Dark Shadows” maestro izpaudās plašāk) un gan jau paši noprotat, ko gribu pateikt par Semu Reimī… Nē, filma ir gan uzņemta augstākajā tehniskajā līmenī, gan arī brīžiem Reimī izraujas no lidojošo mērkaķu skavām un mēs redzam viņa agrīno filmu cienīgus manevrus (kuru dēļ, patiesībā, viņš arī tika algots), bet drīz jau viņš tiek noķerts un ieslodzīts atpakaļ trako kreklā, no kura īpaši nepakomandēsi. Pie visiem filmas vizuālajiem un tehniskajiem plusiem tā ir tik neizturami sterila, ka vienīgais apzīmējums, ko es tai spēju dot, ir “prasmīgi uztaisīta” – piekritīsiet, ka īsta māksla (kas kino neapšaubāmi ir) pie šādiem apstākļiem tapt nevar. Labā ziņa ir – ja šis ir tas, ko Disney izspiež no Bērtona un Reimī, tad bail domāt, kas viņu vietā notiktu ar mazāk prasmīgiem vizionāriem (patiesībā to mēs jau varējām redzēt filmās “John Carter” un “Prince of Persia”).

Viss augstākminētais, protams, ir absolūti nesvarīgs bērniem, jaunākiem pusaudžiem un ģimenēm, kurām šis viss arī ir domāts – filma ir krāšņa (viss ir tik CGI, ka pie tā pat pierodi… bet neticu, ka izmiruši visi miniatūru meistari un matte painters?) un vizuāli skaista, tajā ir Džeimss Franko savā labākajā Holivudas režīmā, burvestības, draudīgi lidojoši pērtiķi, “tieši-sejā” 3D efekti (man ļoti patīk!) un pat Reimī filmu neiztrūkstošais talismans, Brūss Kempbels (izaicinu Jūs viņu atpazīt), līdz ar ko tai ir visas iespējas nopelnīt miljards dolāru. Bet nevar teikt, ka tā būtu to pelnījusi.

“Varenais no Oza Zemes” kinotrātros no Piektdienas!

 
  • http://twitter.com/Brockxz Aigars Broks

    Tik man John Carter un PoP patika daudz labāk nekā Alise :D Varbūt tomēr nevajag nekādus tur vizionārus, ja jau tik strikti viņus ierobežo? Tas gan mans subjektīvs viedoklis, jo man Bērtona Alise likās absolūti nekāda. Tik pat labi to varēja taisīt jebkurš cits un iespējams man pat patiktu vairāk.

  • http://www.facebook.com/peteris.krisjanis Pēteris Krišjānis

    Šitā filma ir jāredz vismaz Franko dēļ. Citādāk pats oriģināls nelikās nekas īpašs, tāpēc nav īsti saprotama amīšu aizraušanās ar šo stāstu (tik vien kā nostaļģijas spēks). Var jau būt ka pēc filmas domāšu citādi.

    Man liekas ka ekspektāciju mudžeklis drusku traucē šīs filmas vērtēt par to, kas tās ir – ģimenes izklaide. Ja tveram Alisi tādā tvērumā, tad kā filmai tai nav nekādas vainas – ir vāji segmenti, bet tie, kas ir stipri, izvelk filmu (nav sakritība, ka labākajos filmas kadros dominē Deps).

    Pretēji Alisei man diezgan labi patika John Carter un Prince Of Persia, tāpēc drusku žēl ka abām filmām negāja diezko labi. Kritiski varbūt tie nebija augstākie mākslas produkti, bet kā pret ļoti kvalitatīvu izklaidi man pret šīm filmām nebija nekādu iebildumu (kas gan ir pozitīvi, ka abos stāstos netika daudz atstāts liekā diega karāties, tāpēc sekveļus arī īpaši neprasās). Studijas protams tagad atkal raustīsies kaut ko tādu taisīt.

    Kopsumā piekritīšu tam, ka kino studijas rīkojas dīvaini – no vienas puses algo labu “autoru”, lai tas radītu savu šedervu, no otras puses – pārāk aizraujās ar kontroli, savā ziņā neuzticēdamies režisoriem. Tas ir uzkrītoši redzams daudzās labi domātās bet sapurgātās filmās. Diemžēl kāmēr galvenais tirgus šādām filmām būs ASV, šāda “kvalitātes kontrole” dominēs. Jo pietiks autoram paspert sāņu soļus ne tā, un skat, filmai nav izdevies savākt naudiņu, jo kāds jau rīko kampaņas, kāds aicina novilkt skalpu, utt. utjpr. Šajā vidē iztur tikai tie, kas iet neatkarīgu ceļu un diktē savus spēles noteikumus.

    • http://kinokults.lv/ Kino Kults

      Taisnība, bet bēdīgākais vairāk ir tas, ka visas šīs filmas tiek vērtētas tikai un vienīgi pēc finansiālās performances, kas ir aplami, jo, lai gan veidotas pēc vienādiem lekāliem, tiek secināts, ka Bērtons+Alise=veiksme, bet Stentons+Kārtes=fail (par spīti Stentona superveiksmīgajam Finding Nemo). Respektīvi, neviens neveic pareizos secinājumus, bet spriež tikai no naudas pozīcijas – aplami, manuprāt.

      “Oz” trackings pagaidām rāda, ka būs 80-90 milj. USD tikai pirmajā vīkendā ASV, pasaulē gan visi 150-200, attiecīgi jau ir skaidrs, ka filma, būtībā, ir kases hīts :)

      • http://www.facebook.com/peteris.krisjanis Pēteris Krišjānis

        Man liekas, ka Kārtera gadījumā lielākā vaina tomēr jāuzņemas studijai – nu nevar cerēt, ka klasisku, bet ļoti maz zināmu frančīzi pavilksies tā, ka atgriezīsis 500 mil. neatejot no kases. Ir arī skaidrs, ka studijas bosi pēc tam raustījās, iegāza vēl atejā (lasi – bezjēdzīgā PR un reklāmā) tonas zaļos, nevis piegāja tam radoši un gudri, kas jūtami palielināja patiesos izdevumus. Filmas reklāmās tā īsti neuzrunāja nekas, un “stāsts kas bla bla iedvesmoja Star Wars” – piedodiet, bet nu tas nepavilka.

        Un vēl kas – filmai bija pārāk acīmredzami uzkrauts (domāju, ka arī no producenta puses) epa smagums, sak, mēs sākam ar lielgabalu zalvi. Priekš mazzināma stāsta – drusku par daudz.

      • http://www.facebook.com/peteris.krisjanis Pēteris Krišjānis

        Par to vērtēšanu pēc naudas – tas ir aplami, taču tā ASV korporācijas mēra veiksmi. Kino studijas jau labu laiku sen vairs neatšķiras šajā jomā.

      • http://twitter.com/Gnaxywa グンティス

        Jep, uzreiz nāca prātā Ītana Havka domas par Oskariem:
        «People want to turn everything in this country into a competition. It’s clear who the winner is and who the loser is. … It’s why they like to announce the grosses of movies, because it’s a way of saying, ‘This one is No. 1.»