“The Great Gatsby” (2013)

June 3, 2013  |  Filmas, Raksti

Gribētos domāt, ka Bazs (īstajā vārdā Marks Antonijs) Lurmens ir viens no tiem režisoriem, kura katra nākamā filma, un nav svarīgi, par ko tā ir, ir notikums – ne tikai man. Izņēmums nav arī “The Great Gatsby”, kura literāro oriģinālu es biju veiksmīgi ignorējis (es “lasu” komiksus, atcerieties?) līdz pat filmas pirmizrādes dienai, kurā netīšām apskatījos šo t.s. character map (skaidrs, ka uz saites klikšķināt nevajag, ja nav zināms filmas/grāmatas saturs). Bet viss ok – tas man par mērķtiecīgu klasikas ignorēšanu.

Bet mana mīlas afēra ar Lurmenu man sākās turpat, kur lielākajai daļai manu vienaudžu – ar “Romeo + Juliet”, kuru joprojām uzskatu par labāko šī darba (kuru pārmaiņas pēc esmu gan lasījis) ekranizāciju tieši mūsdienām, un kuru, domājams, primāri rādīšu arī saviem bērniem. Un tikai tad sekoja “Mulenrūža” un arī nepelnīti noignorētā “Austrālija”, pēc kuras spilgti atgriezties Lurmenam bija goda lieta, tapēc tika izvēlēts maksimāli atbilstošs literārais darbs, spilgtākie aktieri un maksimāli iespējamais budžets, kurš notērēts dekorācijās, mūzikā un 3D specefektos. Vai izdevās?

Personīgi ne pārāk saprotu pārmetumus filmai par pārlieko krāšņumu, butaforiskumu un sintētiku – oriģināli teātra režisoram Lurmanam tā ir gandrīz vai galvenā tēma (kas robežojas ar apsēstību), tāpat kā krāsu pārspīlējums un pārbagātība, kā arī modernās mūzikas izmantošana citu laikmetu kontekstā. Pie tam visi Jay-Z, Lēdijas Gāgas un pārējie (labs raksts no Ģirta par filmas OST) šeit strauji ievada filmu tās ritmā, bet tad lēnām pazūd no skatuves (pun intended), atstājot skatītāju filmas pasaulē ar tās tēliem – šajā aspektā šī ir “rāmākā”, nobriedušākā Lurmena filma, kura turas nedaudz nostāk no “Romeo + Juliet” un “Moulin Rouge!” trakulībām.

Visbeidzot, šī ir viena no retajām filmām, kuru varu droši rekomendēt gandrīz visu vecumu, dzimumu un gaumes skatītājiem (diezgan liela laime, ņemot vērā manu gaumi vs. jautājumus “Iesaki, ko lai noskatās?”), jo tā, savā ziņā, ir absolūti universāls kino – krāšņs, spilgts, izklaidējošs, nopietns, zēniem, meitenēm, Dikaprio faniem, galu galā. Tapēc, pa lielam, Kino Kults vienkārši sirsnīgi rekomendē nevienu neklausīties, bet vienkārši iet to skatīties – tik vienkārši!

Filma joprojām kinoteātros, progresīvajiem 3D versijā, bet estētiem 2D versija antīka paskata kinoteātrī, katram savs.

ps. Nākamais rindā pie Lurmena – “Hamlets” ar to pašu Dikaprio un, cerams, dāņu smagā metāla OST (vai vismaz kolaborāciju ar Larsu fon Trīru).