“Pompeii” (2014)

February 21, 2014  |  Filmas, Raksti

Par “Pompejām” man ir viena ļoti spilgta kino-atmiņa no bērnības, kurā arī bija filma par pilsētu, kurā bija galma intrigas, gladiatoru cīņas un aizliegtā mīla, un kuru uz (filmas, 2 sērijās) beigām pilnībā nopostīja pēkšņi modies Vezuvs. Bērna iztēle vēl mēnešiem būvēja dažnedažādus escape plan‘us, kurus būtu licis lietā es, bet jaunā filma, protams, nav tās rīmeiks, kur nu! Diemžēl arī iztēli tā diez vai rosinās – ja nu vienīgi par to, kā varēja lietderīgāk iztērēt šīs 105 minūtes.

Par rīmeiku bija sarkasms – ja nu kāds neuztvēra, jo, tāpat kā visas citas filmas ar spoileru nosaukumā (“Titanic”, “Lone Survivor” u.c.), arī šeit jau no plakāta ir skaidrs, ko gaidīt un kas būs galvenā izklaide. Pols Viljams Skots Andersons nekad nav sevi pārāk nogurdinājis ar savu filmu stāstiem, savā prātā salīdzinot sevi ar Tarantino un zogot visu un no visurienes, tapēc arī šeit davai & aidā jūriņā, kopējam daļu pirmā un visu otro aktu pa tiešo no “Gladiatora”, Ridlijs jau vecs un vispār jau 14 (!) gadi pagājuši, kurš tad vispār atceras?

Labi, zagšana, jo kas vispār mūsdienās ir oriģināls? Galvenais, kas sāpina, ir filmas absolūtā bezzobainība, pliekanums un sekošana visām iespējamajām klišejām, lai tikai potenciālais skatītājs (kura vecums ir maksimums 17 gadi) nejustos jebkādā veidā neerti. Un politkorekti – galvenajam varonim ir labākais draugs-melnādainais, tāpat arī galvenajai sievietei, bet uzmanību nenovērš! Visvairāk šajā frontē spīd Džeks Bauers Kīfers Sazerlends, kura kontā ir šīs dekādes pārliecinošākais karikatūriskais absolūtais ļaundaris. Beigu beigās nav pat īsti skaidrs, kam tas viss ir domāts – dāmas gūs daudz vairāk prieka no jebkuras seriāla “Spartacus” sērijas, jo tas ir par to pašu (un pat izskatās tāpat, jo CGI mūsdienu seriālos ir dižs!), tikai ar plikiem vīriešu dibeniem, džekiem tajā pašā seriālā arī ir dibeni, tikai sieviešu, kā arī krūtis, asinis un cīņas (t.i. viss, kas šeit īsti nav). Džonu Snovu daudz labāk skatīties viņa paša seriālā, tāpat kā Emīliju Brauningu vai Mr.Eko, par Džeku Baueru pat nerunājot, bet brūkošas pilsētas ir katrā otrajā mūsdienu grāvējā, un ar tām nevienu vairs nepārsteigsi.

To visu papildina kaut kāda absolūti šķība un neizprotama morāle – visi romieši filmā ir attēloti kā brutāli, neaptēsti sadisti, kuri cenšas apspiest smalkos, intelektuālos un apgarotos Pompeju iedzīvotājus, kuri tāpat aiziet bojā kopā ar pilsētu. Ņemot vērā to, ka filma un tās autori metaforiski ir pirmām kārtām romieši (un nekādi ne pompejieši), kas turēja savus iedzīvotājus grožos ar maizi un izpriecām (mūsdienās – stulbs CGI balagān-kino), tas, iespējams, ir smalkākais trollings visā Andersona karjerā.

Paldies vismaz par to, ka Millu šoreiz atstāja mājās (vai arī tieši otrādi, žēl). Kā teica pa TV – labāk būtu ēdis filmējis nākamo “Resident Evil”. “Pompeji” kinoteātros no šodienas.

Commodus