“Sin City: A Dame to Kill For” (2014)

August 25, 2014  |  Filmas, Raksti

Veselus deviņus (!) gadus vēlāk un pārsvarā birokrātisku iemeslu kavēts pie mums beidzot nonāk kulta filmas “Sin City” turpinājums, šķietami gandrīz tāds pats, kā tautā iemīļotais oriģināls, bet ar pamatotām bažām – vai tik nebūs kā ar iemīļotās blices jauno albumu, kurš skan tāpat, kā tās superhīts pirms n-gadiem, jo galīgi nav mainījies, bet mainījušies esam mēs… Labā ziņa ir tāda, ka “Grēku Pilsēta: Liktenīgā Sieviete” ir gandrīz tāda pati, kā pirmā daļa, un tā ir arī sliktā ziņa, un vēl ir tas “gandrīz”:

Nepaspēja vēl norimt kaislības ap “Atpakaļ nākotnē” mūsdienu analogu (t.i. “Neiznīcināmo” visās nozīmēs pēdējo iznācienu), kā mūs ir apciemojis patiess ciemiņš no dekādi vecas pagātnes! Ja nezinātu labāk, tad kāri ticētu tam, ka abas filmas tika uzņemtas vienlaikus (vienkopus?), vienkārši filmējot visas Frenka Millera radītā komiksa daļas pēc kārtas, bet tad montāžā nolemjot – kas nokļūs filmā, bet kas gaidīs skapī desmit gadus, kad Džošs Brolins un Džozefs Gordons-Levits kļūs par populāriem aktieriem (atzīsimies, abu sejas vaibsti nemainās jau labu laiku). Slavenu aktieru seju pārbagātība Rodrigeza filmās jau sen vairs neizraisa izbrīnu (un mēs visi zinam, ka aktieri pie viņa nebrauc filmēties, bet gan uz bārbikjū, ko bieži vien demonstrē arī viņu aktierspēle), bet pirmās daļas stilizētajai vardarbībai šoreiz pievienojas arī stilizēta erotika – nekad neesmu bijis liels Evas Grīnas talantu un apaļumu cienītājs, bet te šī dāma dod vaļā tādu femme fatale pārspīlējumu, ka bezmaz vai jāizmanto aktuālais epitets “uz steroīdiem”, kā arī parāda visu to, ko atteicās rādīt Džesika Alba. Sīkums, bet patīkami.

Cita lieta, ka no izciliem turpinājumiem (“Aliens”, “The Godfather, Part II”, “The Empire Strikes Back” – varam taču pafantazēt?) ceri sagaidīt ko jaunu, svaigu vai vismaz oriģināla ideju organisku attīstību, ar ko, starp citu, jau vairākas sērijas veiksmīgi nodarbojas augstāk minētie grāvējfilmu pensionāri. Turklāt pirmā filma savā laikā emocionāli viegli ietekmējamiem cilvēkiem (tai skaitā šo rindu autoram) radīja tādu pašu efektu, kā kārtīgs sitiens pa seju – protams, ka turpinājums neko tādu nepiedāvā, jo, kā savulaik rakstīja Uģis Polis Jr., pirmā reize tomēr ir un paliek pirmā reize.

Ideālā variantā Rodrigezs tagad samontēs vienu “Sin City” megafilmu, kur stāsti beidzot organiski pārklāsies savā starpā (sižetiski jaunā filma lielākoties ir prīkvels) un pozitīvās atmiņas par veco filmu izplatīsies arī uz jaunajām novelēm. Bet šobrīd mums ir tie paši vēži citā kulītē, un tie paši tur gandrīz desmit gadus marinējās – ja šāds variants apmierina, tad filma “Grēku Pilsēta: Liktenīgā Sieviete” ir domāta jums!