“X-Men: Days of Future Past” (2014)

May 28, 2014  |  Filmas, Raksti

Uz ekrāniem “X-Men: Days of Future Past” jeb “X-Cilvēki: Bijušās Nākotnes Dienas”, filma, kurai pieder daudzi un ļoti iespaidīgi epiteti – jau septītā (!) filma “X-Cilvēku” ciklā, viena no visu laiku dārgākajām filmām kino vēsturē, studijas Fox šī gada lielākā cerība beidzot nopelnīt miljardu un filma, kurai jāenerģizē pamazām pūstošais “X-Men” seriāls, kurš šobŗid turas ekskluzīvi uz Kinoblogeru drauga Hjū Džekmena varenajiem pleciem. Vai rezultāts attaisnoja cerības? Nespoilošu, bet ši raksts būs gandrīz tikpat garš, kā filmas varoņu saraksts:

Kā jau droši vien zināms, filma cenšas ne tikai apvienot abas līdzšinējās kinematogrāfiskās “X-Cilvēku” komandas, bet arī, ar pirmo divu (labāko!) daļu režisora Brajena Singera palīdzību, labot iepriekšējo darboņu (īpaši Breta Retnera un Gevina Huda) sastrādāto, paralēli gan “sakārtojot” lietas, gan piedāvājot pilnvērtīgu, izklaidējošu komiksfilmu – un par pamatu ņemot vienu no zināmākajiem “X-Cilvēku” sižetiem, kurš, turklāt, ir par ceļošanu laikā. Izklausās pēc episka uzdevuma un episka klupšanas akmeņa, un tā tas, diemžēl, arī izrādījās – un es vainotu nevienu citu, kā pašu Brajenu Singeru!

Negribētu apgalvot, ka esmu kvēls režisora fans, bet kā var nebūt – “The Usual Suspects”, “Apt Pupil”, pat “Valkyrie” (un seriāls “House”) ir spēcīgi, meistarīgi veidoti trilleri, kuri tur spriedzē līdz pašām beigām (jā, pat “Valkyrie”). “X-Men”/”X-Men 2” ir gandrīz komiksfilmu etaloni, īpaši otrā. Un vēl režisora filmogrāfijā, īpaši pēdējo laiku, ir tādas filmas, kā “Superman Returns” un “Jack the Giant Slayer”, megabudžetu grāvēji ar ļoti apšaubāmu izpildījumu, kuru lielākā problēma – tie nav ne tuvu tik vērienīgi vai vienkārši interesanti, kā tika solīts, un ir redzams, ka laika gaitā Singers ir zaudējis savu spēju pieburt kino maģiju komercfilmām. Diemžēl, šī pati kaite pārceļoja arī uz “X-Men: Days of Future Past”.

X-Men: DOFP

Filma, kurai vajadzētu kalpot par jaunu atskaites punktu komiksu ekranizācijās (budžets un aktieru sastāvs to ne tikai pieļauj, bet pat apsola), nav ne tuvu tik vērienīga, kā gribētos, un ir pārpildīta ar vāji izsrtādātiem varoņiem un lētu drāmu – kuras sakne slēpjās jau augstāk aprakstītajā vēlmē jāt ar visiem zirgiem vienlaikus uz visām pusēm. Varoņi parādās un pazūd zibens ātrumā, bet tie, kas palikuši, izbrauc vai nu uz iepriekšējās filmās uzbūvētiem raksturiem, vai uz to atveidojošo aktieru šarma (kā Džekmens un Fassbenders). Tāpat kaut kur pazudis Metjū Vona smalkums un ironiskums, ar kuru tik patīkami pārsteidza stilizētais “First Class” – te ir kaut kāds bezpersonisks retro, kurš izskatās un “jūtas” absolūti mūsdienīgs un… prasts. Visbeidzot, nepārliecina pat efekti – tiešām 2. dārgākā filma vēsturē? Par šo naudu varēja vai nu uztaisīt iespaidigāk (izņemot nu jau infamous Quicksilver ainu, kura ir lieliska), vai arī noalgot konsultantus, kuri pastāstītu, ka skatītāji jau sen vairs nevar atšķirt vienu brūkošu pilsētu no otras, jo tās visas tāpat top vienuviet (ILM vai Weta kambaros).

Fun fact:
Brajena Singera kinokompānijas “Bad Hat Harry” birojos aizliegts publiski pieminēt filmu “Jack the Giant Slayer”, ar tūlītējiem darba pārtraukšanas draudiem.

Gana kritikas, varbūt nedaudz pasapņosim? Vispirms, es tagad neko tik ļoti negaidu šogad, kā filmas mājas video relīzi, kurā ceru ieraudzīt ja ne filmas super-extended versiju, tad vismaz izgrieztās ainas vairāku stundu garumā, jo tām vienkārši ir jābūt (vai arī es pavisam zaudēšu ticību Singerā). Bet kas man ienāca prātā vēl skatoties – kas būtu (bet Krievijā jau gadu desmitiem tiek veiksmīgi realizēts), ja Fox noriskētu un par šo naudu izveidotu ne tikai filmu, bet lielāko, iespaidīgāko un varbūt arī labāko mini-seriālu komiksfilmu un laikam arī televīzijas vēsturē, 8-12 sērijas episka supervaroņu rubaka, kur būtu vieta gan lieliski izstrādātiem personāžu raksturiem, gan drāmai, gan episkām spriedzes ainām! Budžets un stāsts to ļāva – šobrīd 2,5h un 250+ milj. USD tika veltīti saraustītam, haotiskam stāstam, kurš, diemžēl, līdz galam nepilda nevienu no sev uzticētajām funkcijām. Turklāt Fox impērijā netrūkst TV kanālu, kur to parādīt, ar pārdošanu citiem arī problēmas nerastos, bet kinoteātriem tāpat samontētu kaut kādu atraugu – būsim godīgi, ka sen jau skatamies to, ko mums rāda, nevis otrādi.

Lūk tā būtu aplausu un ovāciju vērta studijas drosme – savā ziņā pat drosmīgāk, kā visi drosmīgie Marvel Studios soļi kopā. Bet pagaidām – brīnums nenotika, un “X-Men: DOFP” nav ne labākā komiksfilma, ne pat labākā “X-Men” filma, bet vienkārši zolīda komiksfilma, kurai ir, pie kā piekasīties. Autoriem ir visas iespējas to labot ar “X-Men: Apocalypse”, kuras iznākšanas datums jau ir izziņots, bet kaut kā… neticās. Bet noskatīties, protams, vajag – ceru, ka šo es saku tukšumam, bet Jūs atnācāt tīri palasīt manas domas, kuras paliks pie tā, ka “X-Men: DOFP” ir kārtējā nerealizēto iespēju un potenciāla filma.

“X-Men: Days of Future Past” jau kinoteātros!