Nedēļas raksts

Recenzijas

“Nopūtu māte” (“Suspiria”, 2018)

16.11.2018 · Viesautors · Komentāri: 0

Pieņemot lēmumu iegādāties biļeti uz Gvadanjīno “Suspiria”, skatītājam jābūt gatavam nevis vienkārši skatīt, bet gan piedzīvot filmu, izaicinot savu iztēli. Kinoteātra zālē emocionāli piedzīvotais pielīdzināms atkailinātiem nervu galiem, aizvien pieaugošai neērtības sajūtai, kas lēni gruzd zem ādas, līdz sagaida grotesku kulmināciju.

Recenzijas

“Meitenes gadi” (“Frīdas vasara”, 2017)

01.11.2018 · Viesautors · Komentāri: 0

Režisores Karlas Simonas debijas kino, autobiogrāfiskā drāmas "Frīdas vasara" ("Summer 1993") pirmie kadri ir tveicīgā Barselona un uguņošana, Frīdai uzmetot pēdējo skatu piemājas ceļam. Visnotaļ netipiska aina, pieņemot nāves elpu pakausī, taču tā ir vienīgā atsauce uz HIV apvīto pilsētvidi.

Recenzijas

“Lomu spēles” (“Teesklejad”, 2016)

01.12.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Ja dzīvē ir pienācis brīdis, kad apnicis dzīvot un vajā draugi, paziņas, radi, jo nevari atrast savu otru laimīgo pusīti, noskaties igauņu režisora Vallo Toomla 2016. gada filmu "Teesklejad". Filma tev maigi atgādinās, cik rūpīgi jāizvēlas dzīves lielās attiecības, lai nekad nebūtu jāiepazīstas ar mīlestības mokošo elli un jāieskatās mākslīgajām bailēm acīs.

Recenzijas

“Pēcattēls” (“Afterimage”, 2016)

30.11.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Andžeja Vajdas “Pēcattēls” ir izcilā režisora pēdējais vizuāli elēģiskais darbs, ko tam ir izdevies atstāt mantojumā savai tautai. Vajda jau atkal turpina patiesības atklāšanu, parādot traģisko noziegumu vienas personas dzīvē, kas tika pastrādāts komunisma režīma neapstādināmā maršējuma laikā, pilnībā sagraujot indivīdu.

Recenzijas

“Teksts un konteksts” (“Melānijas hronika”, 2016)

29.11.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

2016. gadā uz ekrāniem iznāca pirmā komunistiskajam genocīdam veltītā latviešu mākslas filma - Viestura Kairiša režisētā “Melānijas hronika”, kas Latvijas kultūras telpā vērtējams kā nozīmīgs notikumus. Kaut arī atsauksmes par filmu bijušas visai pretrunīgas, tomēr tikko notikušajā kinofestivālā “Lielais Kristaps” filma triumfēja, iegūstot sešus apbalvojumus.

Recenzijas

“Praia do Futuro” (2014)

28.11.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Karima Ainuza filmas “Nākotnes pludmale” ("Praia do Futuro", 2014) uzmanības centrā ir attiecību mezgli triju vīriešu attiecībās. Filmu varētu definēt kā stāstu par bēgšanu no sevis, vainas apziņu, dvēseles dziedināšanu, identitātes apzināšanos un mīlestības klātbūtni.

Recenzijas

“Dzejnieka vajāšana” (“Neruda”, 2016)

27.11.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Šonakt vēlos rakstīt skumjākās rindas. Par traģisku personu, kādu jaunu un daiļu policistu, kurš neatlaidīgi vajāja dzejnieku, pašam esot tādam. Pirmais teikums, tiesa, ir spēle ar vienu no Pablo Nerudas slavenākajām rindām. Otrais gan ir īstenība. Vismaz Čīles režisora Pablo Lorēna filmā "Neruda" (2016).

Recenzijas

“Ghost in the Shell” (2017)

09.04.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Runājot par Ruperta Sandersa režisēto "Ghost in the Shell" 2017. gada versiju, ir neiespējami ignorēt 1995. gadā tapušo Mamoru Ošī "anime" versiju. Skatoties Sandersa komandas klasiskās japāņu "mangas" iedzīvināšanu uz lielā ekrāna, uzreiz tapa skaidrs, ka režisors iedvesmu guvis tieši 1995. gada "anime".

Viedoklis

Kas to būtu iedomājies, ka latvieši būs arī tur… “Atbrīvošanas diena”

23.03.2017 · Viesautors · Komentāri: 2

Visbiežāk “Laibach” tiek dēvēti par vācu rokgrupas “Rammstein” garīgajiem tēviem. Patiesi - tie, kuri ir dzirdējuši agrīno "Laibach" mūziku, tam neapšaubāmi piekritīs - emocionālāki vājākām dvēselēm viņi varēja radīt bērnības muzikāli emocionālo psihotraumu.

Recenzijas

“Patriot’s Day” (2016)

09.01.2017 · Viesautors · Komentāri: 0

Uz patiesiem notikumiem balstītā "Patriotu diena" ataino nepatīkamos notikumus 2013. gada 15. aprīlī – divu spridzekļu eksploziju Bostonas maratona laikā – un tālāk sekojošās teroristu “medības”. Šoreiz sākšu ar secinājumu jeb beigu sajūtām – kopumā man filma mazliet tomēr nepatika. Un tagad prasās pēc paskaidrojumiem, kāpēc tā.

Viedoklis

Harijs Poters un lielais slaktiņš

17.11.2016 · Viesautors · Komentāri: 0

Pēdējā filma, pēdējā grāmata. Viss pēdējais, noslēdzošais. Tā kā katra grāmata un filma kļūst arvien nopietnāka, tad tikai loģiski, ka pēdējā filma ir piesātināta ar emocijām. Šī ir vienīgā no visām filmām, kas spēja sasniegt tos augstumus, ko es no tās sagaidīju.

Viedoklis

Harijs Poters un dokumentālā filma par Lielbritānijas mežiem

15.11.2016 · Viesautors · Komentāri: 0

Pēdējās divas filmas ir jāuztver kā viena ļoti gara filma, kas vidū pārdalīta uz pusēm. "Nāves dāvesti (1. un 2. daļa)" ir tā četrarpus stundas garā ekranizācija, pēc kuras vajadzētu ilgoties visiem faniem, jo cilvēki vienmēr par ekranizācijām ir teikuši: "Man nebūtu iebildumu skatīties vairākas stundas garu filmu, ja tajā tiešām viss būtu iekļauts."