Nedēļas raksts / Saraksti

Iemīļotākās zombijfilmas – pirmais desmitnieks

Lai gan sākotnēji termins “zombijs” apzīmēja personu, kura ar vudū maģijas palīdzību atbrīvota no visām domāšanas funkcijām, kļūstot par burtisku īpašnieka vergu, mēs ar to asociējam tikai un vienīgi dzīvos miroņus no filmām un seriāliem. Sagaidot Latvijā ierodamies filmu “Vilciens uz Pusanu 2: Pussala”, vēlreiz pāriesim pāri mūsu iemīļotākajām zombijfilmām un mēģināsim atklāt to pievilcības noslēpumu.

21.08.2020

Lai gan sākotnēji termins “zombijs” pie mums nonācis no Haiti un apzīmē personu, kura ar vudū maģijas palīdzību atbrīvota no visām domāšanas funkcijām, kļūstot par burtisku īpašnieka vergu, mēs ar to asociējam tikai un vienīgi dzīvos miroņus no filmām un seriāliem, kuri neapturami nāk pēc mūsu miesas (un īpaši ir iecienījuši smadzenes, kuru pašiem tik ļoti trūkst). Sagaidot Latvijā ierodamies filmu “Vilciens uz Pusanu 2: Pussala”, vēlreiz pāriesim pāri mūsu iemīļotākajām zombijfilmām un mēģināsim atklāt to pievilcības noslēpumu. Kino skatītāju acīs — noteikti!

“Night of the Living Dead” (1968)

Night of the Living Dead

Filma, kura uzāka visu — režisora Džordža Romero (kino zombiju tēvs) mazbudžeta kino, melnbalts, filmēts dzimtajā Filadelfijā ar neaktieriem/pusprofesionāliem aktieriem galvenajās lomās, pilnīgi noteikti nebija plānots kā žanra pamatlicējs, bet gan kā jauna autora refleksija par rasismu un Vjetnamas karu. Bet, kā mēs zinām, kino pieder skatītājiem, kuri teica savu vārdu — daudz vērienīgākajos turpinājumos Romero turpināja brīvi izteikties par sev svarīgām tēmām, nu jau nekaunoties no zombijiem sižetā. Tā tapa, iespējams, visu laiku labākā zombijfilma “Dawn of the Dead” (1978) un triloģijas noslēdzošā un pretrunīgākā daļa “Day of the Dead”. Līdzīgi kā “Indiana Jones” gadījumā, eksistē arī “bonusa” disks “Land of the Dead”, bet tas nav obligātās programmas sastāvdaļa (tāpat kā “Diary of the Dead” un “Survival of the Dead”, ak vai…).


“Dawn of the Dead” (2004)

Dawn of the Dead, Miroņu rītausma

Bet kurš tad skatās tās vecās filmas! Režisora Zeka Snaidera pirmā pilnmetrāžas filma ir izvairījusies gan no nepaceļamām ambīcijām, gan no sengrieķu mitoloģijas, gan arī no jebkādiem skandāliem un joprojām ir lielā cieņā žanra piekritēju vidū. Veiksmīgi apvienojis adrenalīna pilnu “action” ar stāstu par to, kas ar mums notiek piespiedu izolācijas apstākļos, Snaiders paņēma labāko no Džordža Romero oriģināla un pārnesa to mūsdienās. Estētiem, protams, tikai oriģināls, tikai “hardcore”, bet šim brīdim mēs ieteiksim tieši šo. Bonusā: viena no labākajām sākuma ainām (un sākuma titriem) kino vēsturē!


“Shaun of the Dead” (2004)

Shaun of the Dead, Šons un miroņi

Turpinām ar “Romero bērniem” jeb režisoriem, uz kuriem “Nakts”/”Rītausma”/”Diena” atstāja tik lielu iespaidu, ka refleksija pārvērtās pašu filmās — brita Edgara Raita pirmā pilntiesīgā pilnmetrāžas filma ir reizē fantastisks žanra “homage” un pilnvērtīga zombijfilma pati par sevi. Un arī fantastiski izklaidējoša komēdija, kas pilna ar Edgara Raita draugiem (daudzi ar viņu turpina sadarbību vēl šobaltdien) un citējamiem jokiem. Visbeidzot — “Shaun of the Dead” pierādīja, ka zombiji var būt ne tikai šausmīgi, bet arī šausmīgi smieklīgi. Un reizēm arī šausmīgi sirsnīgi.


“28 Days Later” (2002) / “28 Weeks Later” (2007)

28 Days Later, 28 dienas vēlāk

Tukšās pilsētu ielas visā pasaulē nekavējoties atsauc atmiņā Denija Boila 2002. gada postapokaliptisko trilleri (ja tā turpināsies, tad veidotāju viltības, filmējot tukšo Londonu, varēs atkārtot ikviens gribētājs), turklāt līdz pat šausminošākajām detaļām — tikai tur vīruss nāca no pērtiķiem, nevis no sikspārņiem, bet pārējais vairāk vai mazāk norisinās tāpat (īpaši cilvēku rīcība). Huana Karlosa Fresnadiljo sīkvels samaina spriedzi pret praktiski nepārtrauktu “action”, bet tāpat ir jūsu uzmanības vērts. Ja kaut kas pozitīvs iznāks ārā no visas šīs globālās šmuces, tad cerēsim, ka tā būs trešā daļa.


“The Crazies” (2010)

The Crazies

Atgriežamies pie saknēm: šausmu klasiķa Džordža Romero filmu meistarīgi rīmeikojis režisors Breks Aisners (“Sahara”), atbrīvojot to no veclaicīguma nastas un piešķirot tai biedējoši reālistisku noskaņu. Kādas ASV mazpilsētas šerifs (Timotijs Olifants) saskaras ar neapskaužamu situāciju — militāristu kļūdas dēļ gaisā tiek izlaists nāvējošs vīruss, kurš pārvērš līdzcilvēkus par asinskāriem mežoņiem. Stāsts ir pazīstams, bet, ja šī filma vēl nav redzēta, iesakām — varētu būt patīkams žanra pārsteigums!


“Resident Evil” (2002–2016)

Resident Evil, Nezūdošais ļaunums

Populārās videospēles ekranizācija ne tikai palīdzēja ievest zombijus masu kultūrā (pa sētas durvīm), bet arī izpelnījās tādu popularitāti, ka tās nemainīgā galvenā varone Milas Jovovičas atveidojumā cīnījās ar zombijiem (un mutantiem, un citiem cilvēkiem, bet visvairāk — ar slikto korporāciju “Umbrella”, jo pie visa vainīga ir, protams, komercija) veselu sešu (!) filmu garumā, turklāt bez būtiskiem kvalitātes kritumiem. Šis vienmēr ir bijis tāds jestrs zombiju ļembasts, bet vismaz tā autori nekad nav melojuši par to ne sev, ne mums. Un arī mēs nemelosim sev par to, ka esam to kaunpilni, bet izbaudījuši. Šobrīd top “reboot” un, protams, TV seriāls “Netflix” platformā.


“I Am Legend” (2007)

I Am Legend, Es esmu leģenda

Vēl viena filma par to, ka viss, kas ar mums notiek, ir mūsu pašu roku darbs, pat ja tā maskējas aiz lielbudžeta trillera fasādes — tā Emmas Tompsones varones izveidotā vakcīna noveda pie Vila Smita varoņa vientuļajām pastaigām pa pilnīgi iztukšoto Ņujorku, kas izskatās patiešām baisi, neatkarīgi no tā, vai esat tur bijuši vai ne. Pastaigas ātri vien pārstāj būt vientuļas, jo pēc saulrieta Vilam vēlas pievienoties pilsētas iedzīvotāji, kas… “nav savā dabā”, teiksim tā. Ne īsti zombijfilma šī vārda tradicionālajā izpratnē, taču arī pats žanrs jau sen ir mutējis citā virzienā — un iztukšotas pilsētas apvienojumā ar postošu vīrusu mūs biedē daudz vairāk nekā “dzīvie miroņi”.


“It Comes at Night” (2017)

It Comes at Night

Turpinot par jaunākās paaudzes zombijfilmām, kurās zombiji… Nu labi, nespoilosim Treja Edvarda Šulca (“Krisha”, “Waves”) brīnišķīgi baiso 2017. gada postapokalipses drāmu “It Comes at Night”, tikai piebilstot, ka šī ir nu jau kurā filma, kas parāda un pierāda to, ka mēs, cilvēki, esam baisāki par jebkādiem mošķiem. Postpandēmijas Amerikas vidiene, dziļš mežs, māja, viena ģimene un nelūgts viesis. Ārā notiek krustojums starp “The Road” un “The Last of Us”, bet iekšā… to labāk redzēt pašiem!


“World War Z” (2013)

World War Z, Pasaules karš Z

Joprojām visu laiku populārākā zombijfilma kino vēsturē (ar pašu Bredu Pitu galvenajā lomā, viņš arī filmas producents) gan pabiedēs, gan uzdzīs adrenalīnu, gan arī sniegs optimismu — gan par to, ka viss var būt daudz, daudz sliktāk, gan arī par to, ka risinājumu (un antivīrusu) globālajai sērgai Breds atrada divu stundu laikā, tātad arī mums ir cerība! Balstīta uz tāda paša nosaukuma romāna, ar kuru filmai gan visai aptuvena saistība. Pieejama straumēšanai “Netflix” un daudzos citos servisos.


“Train to Busan” (2016)

Train to Busan, Vilciens uz Pusanu

Esam gana redzējuši zombiju pārņemtas Ņujorkas, Londonas un citas metropoles, bet kā būtu ar Austrumiem? Kombinējot Dienvidkorejas kino sasniegumus ar pasaulē jau iemīļotiem žanra kino paņēmieniem, režisors Jons Sangho radīja sava veida “Train of the Dead”, un šoreiz tas ir absolūts kompliments! Mazliet melodrāmas, atpazīstami tipāži, spriedze, Dienvidkorejas kino raksturīgā vardarbība un daudz, daudz, daudz zombiju “Vilcienā uz Pusanu”. Un tieši laikā iznāk arī turpinājums vai, precīzāk, nākamā cikla filma “Pussala”, kurā autori sola vēl vairāk spriedzes, vēl vairāk darbības, vēl vairāk asinskāru zombiju, ar kuriem tikt (vai netikt) galā filmas varoņiem.

Bet ko gan citu mēs varam vēlēties? “Vilciens uz Pusanu 2: Pussala” kinoteātros visā Latvijā jau no 14. augusta!

Raksts oriģināli publicēts Delfi.lv.