“Labo nodomu kapsēta” (“Pet Sematary” / “Zvēru kapiņi”, 2019)

12.04.2019 · · Komentāri: 0

Stīvena Kinga darbus veiksmīgus padara viņa prasme veidot stāstus par cilvēkiem un viņu pieredzēto, nevis vienkārši aprakstīt pēc iespējas šaušalīgāku notikumu virkni, kurā pasīvi mājo dažādi tēli. Šaušalīgais par tādu kļūst tikai cilvēka acīs, prātā. Viņa varoņi apdzīvo stāstus, veicot izvēles un sastopoties ar to nestajām sekām. Šīs izvēles bieži vien neved pie laba, it īpaši "Pet Sematary" gadījumā.

“Augstāk, straujāk, stiprāk” (“Captain Marvel” / “Kapteine Mārvela”, 2019)

10.03.2019 · · Komentāri: 0

Atriebēji lēnā garā gatavojas izšķirošajai cīņai ar mērgli, kurš salauza mūsu un iemīļoto varoņu sirdis, jeb Tanosu, un tā pienāks pavisam drīz. Bet līdz tam vēl jāpaspēj skatītājus iepazīstināt ar “Marvel” kino visuma puzles pēdējo lielo gabalu – Kerolu Denversu jeb "Kapteini Mārvelu". Varone, kura diemžēl pievienojas tiem, par kuriem daudzi izdara priekšlaicīgus secinājumus vēl pirms varones pilntiesīgas debijas kino.

“Filma, kurai jau sen bija jābūt” (“Blakus”, 2019)

06.03.2019 · · Komentāri: 0

Vērtējot Alises Zariņas filmu Blakus jaunākā Latvijas kino kopainā, ar prieku secinu, ka tajā beidzot ir elementu komplekts, kuram jau sen bija jābūt katrā Latvijas filmā – skaidra sižeta līnija, pārdomāti tēli, labskanīgi dialogi, aktieru ķīmija. “Blakus” varot arī uzskatīt par “(500) Days of Summer” latviešu versiju – tā kāda skatītāja stāstīja savam līdzgājējam, nākot ārā no kinoteātra. Paralēles noteikti ir.

“Laika zagļi – ar pilnām kabatām” (“Shoplifters” / “Zaglēni”, 2018)

01.02.2019 · · Komentāri: 0

Japāņu režisora Kore-edas Hirokadzu Zaglēnus caurstrāvo savāda noskaņa, à la Ksavjē Dolana Mommy virtuves vīna un On Ne Change Pas pavadītā epizode. Dzīves uzgaidāmajā telpā palikuši, savstarpēji nesaistīti cilvēki vienkārši dzīvo, ēd, staigā, runā. Tāds elegants spļāviens sejā aplikāciju stimulētajai mileniāļu paaudzei. Cerot gan, ka "gen Z" atgriezīsies ierastajās sliedēs.

“Zaļais izziņu dienests” (“Green Book” / “Ceļvedis”, 2018)

24.01.2019 · · Komentāri: 0

Mums jau tā apkārt ir tik daudz mēslu, rasisms un nesapratne, tāpēc ik pa laikam mēs esam pelnījuši gaišu, krāsainu filmu, kurā var izsmieties, smaidīt un vienkārši lieliski pavadīt laiku. Filma sniedz gaišu cerību staru, kuram pieķerties, jo filmā redzams, kā divi pilnīgi dažādi tipāži satiekas, iemācās saprast, cienīt, izjust citādo pasauli un iemīlēt vienam otru. Kāpēc lai to nespētu mēs?

“Šjamalana grēksūdze” (“Glass” / “Misters Stikls”, 2019)

18.01.2019 · · Komentāri: 0

Ir tik tiešām grūti ielīst Šjamalana prātā un nolasīt, kādu vēstījumu viņš vēlējies nodot skatītājiem. Iespējams, šis režisors patiešām ir zaudējis asumu un jaunākajos darbos cenšas atkārtot savu lielāko meistardarbu veiksmes formulu. Tomēr, ņemot vērā visu, kam viņš ir izgājis cauri pēdējo gadu laikā, Šjamalans ir izvēlējies doties citā virzienā.

“Vectēvs, kurš pārvadāja narkotikas” (“The Mule” / “Narkokurjers”, 2018)

11.01.2019 · · Komentāri: 0

Pēc dažu gadu pauzes Klints Īstvuds atkal ir redzams kameras priekšā filmā "Narkokurjers" ("The Mule"). Negaidiet, lūdzu, "Gran Torino", lai gan scenārija autors ir Niks Šenks, ar kuru Īstvuds sadarbojās "Gran Torino". Negaidiet arī "Sicario: Karteļu karus". Tā vietā Īstvuds, kurš nu jau ir pieklājīgos gados, atgādina par dažām labi zināmām vērtībām, ko aizmirst nevajadzētu nevienam.

“Pensionāru rotaļas” (“The Mule”, 2018)

04.01.2019 · · Komentāri: 0

Aizdomājos par Klintu un viņa vecumu un sāk likties, ka arī Kērkam Duglasam laiks mest pie malas atpūtu pensijā un atgriezties kinoindustrijā. Kas zina, varbūt kādam ienāks prātā doma uztaisīt “Dirty Grandpa” turpinājumu – “Dirtier Great-Grandpa” ar Klintu vai "The Dirtiest Great-Grandpa” ar Duglasu galvenajā lomā. Bet pagaidām mums ir vectēvs narkokurjers Īstvuda filmā "The Mule".

“Kad “Transformerus” nerežisē robots” (“Bumblebee”, 2018)

21.12.2018 · · Komentāri: 0

Beidzot noticis neiedomājamais - iznākusi “Transformeru” filma, kuru nav režisējis Maikls Bejs! Tas, protams, uzreiz ir lielākas kvalitātes garants. Sanācis sirsnīguma pilns stāsts, kas paraus gan uz smiekliem, gan asarām. Neiztrūkstoši arī ir pusaudžu un ģimenes drāmu elementi, kurus papildina neskaitāmas astoņdesmito gadu popkultūras atsauces. 

“Kamenes dūkšana” (“Bumblebee”, 2018)

20.12.2018 · · Komentāri: 0

Kas notiek, ja populāru un pelnošu, bet atzinības ziņā arvien lejupslīdošu franšīzi izrauj no tās līdzšinējā pārraudzītāja ķetnām un nodod kāda cita rokās? Rezultāti kino vēsturē šādās situācijās ir bijuši ar mainīgām sekmēm, bet svaigākais paraugs ar “Transformeru” franšīzi nenoliedzami parāda, ka jaunas vēsmas labi zināmās formulās reizēm noteikti ir vajadzīgas.

“Jūras kino pavēlnieks” (“Aquaman”, 2018)

19.12.2018 · · Komentāri: 0

Videospēļu autors Hideo Kodžima ir teicis, ka 70% no viņa sastāv no filmām. Zinātnieki lēš, ka tieši tik daudz ūdens ir uz zemeslodes, kā arī cilvēka ķermenī. Patiesībā dažkārt lietas varam sasaistīt arī netieši, piemēram, visu filmā redzēto varētu salīdzināt ar Kodžimas veidoto videospēļu sēriju. Bet kino pati par sevi ir brīnumaina lieta, jo dažkārt līdz mums atnāk tik brīnišķīgas filmas kā “Akvamens”!

“Nopūtu māte” (“Suspiria”, 2018)

16.11.2018 · · Komentāri: 0

Pieņemot lēmumu iegādāties biļeti uz Gvadanjīno “Suspiria”, skatītājam jābūt gatavam nevis vienkārši skatīt, bet gan piedzīvot filmu, izaicinot savu iztēli. Kinoteātra zālē emocionāli piedzīvotais pielīdzināms atkailinātiem nervu galiem, aizvien pieaugošai neērtības sajūtai, kas lēni gruzd zem ādas, līdz sagaida grotesku kulmināciju.