Empire presents BIG SCREEN: “Real Steel” prezentācija

Otrās dienas nobeigumā mums atrādīja no Losandželosas speciāli izrakstīto viesi Šonu Leviju, kurš atveda agrāk nevienam nerādītus „Real Steel” fragmentus. Kameras un telefonus šoreiz ļāva paturēt, bet pats Levijs pabrīdināja, ka, ja kādu pieķers filmējam, pasākums vienkārši beigsies tajā pašā brīdī. Laikam nostrādāja, jo neviens pat nemēģināja.

Šons Levijs nav mans iecienītākais režisors, bet viņš to zin, tapēc prezentāciju sāka kā Jānis Vanags no AirBaltic – acumirklī pavērsa ieročus pret zāli, un izspēlēja 3 privātus ielūgumus uz „Real Steel” pirmizrādi Londonā Septembra beigās, ar vietām Hjū Džekmena ložā utt. Ielūgumus deva pret pareizām atbildēm uz jautājumiem, un trivia zināšanas Levijam (vai viņa asistentam) tiešām bija atbilstošas pasākumam – tie noteikti nebija Kino Kulta konkursu jautājumi. Respect!

Real Steel

Tad Levijs daudz stāstīja par to, ka filma, pretēji treileros redzētajam, ir pirmkārt sporta/attiecību drāma, un tikai pēc tam giant fucking robots movie, pats filmas žanru definējot kā „character-based sports drama”, ar uzsvaru uz varoņiem un emocijām. Par to arī stāv un krīt filmas producenti Spīlbergs un Roberts Zemekis (šo biju palaidis garām), un filma tiek pozicionēta kā „Transformeri-otrādi”. Tieši tapēc arī nekāda 3D – šī neesot tāda tipa filma.

Un, lai pierādītu savu vārdu patiesumu, Levijs ieslēdza pirmo filmas ainu, kurā divi milzu roboti saskalda viens otru gabalos! Aina bija no filmas pirmās trešdaļas, kur Džekmena vadītais robots NOISY BOY cīnījās pret „ļauno” robotu THE MIGHTY kādās pagrīdes robotu cīņās. Filma ir Ričarda Matesona noveles „Steel” brīva ekranizācija, un ir saglabājusi nedaudz naivo pieeju sci-fi – ar zīmīgiem robotu un vietu (pagrīdes arēnu sauc Crash Palace) nosaukumiem un tā. Cīņa bija visai brutāla un vizuāli ļoti iespaidīga, pie tam Prodigy „No Man Army” pavadījumā – ne smakas no „Night at the Museum” filmu sterilitātes.

Real Steel

Ainu nespoilošu, bet pēc tās parādīja īsu filmiņu par to, kā filmēja robotu cīņas – pēc „Avatar” piemēra tās, apkārušies ar motion capture sensoriem, sākumā izcīnīja īsti bokseri, tai skaitā pats Hjū Džekmens, un tad iegūtā informācija tika izmantota par pamatu robotu animācijai. Filmas autorus konsultēja pats Sugar Ray Leonard, šādi nodrošinot cīņas ainu autentiskumu. Līdz ar ko robotu cīņas šeit izskatās daudz reālāk nekā, piemēram, tajos pašos „Transformeros”.

Šeit Levijs arī atklāja, manuprāt, daudzu iepriekšējo gadu lielbudžeta filmu „sūdainuma” iemeslu (tikai vienu no tiem, protams) – ja agrāk režisors, kurš filmēja filmas daļu ar dzīvajiem aktieriem, bija nošķirts nost no ILM, Digital Domain vai jebkura cita specefektu kantora, kurš burtiski pusi filmas „piezīmēja” pēc tam, un, kā bieži gadījās, pēc saviem ieskatiem. Taču pateicoties mūsdienu motion capture tehnoloģijām, režisori var režisēt tai skaitā „specefektu daļu”, ar ko arī skaidrojams kvalitatīvs leciens tieši šajā jomā pēdējos 3-4 gados (bez tā nebūtu iedomājamas „Lord of the Rings”, „Avatar”, „Rise of the Planet of the Apes” un citas CGI-heavy filmas).

Otra parādītā aina bija no filmas vidus, kur Džekmens & Dēls milzu izgāztuvē atrod robotu ADAM, kurš, spriežot pēc treileriem, arī nesīs tiem uzvaru, panākumus un laimi privātajā dzīvē. Fragmentus no abām ainām var saredzēt arī filmas treileros, kā arī šajā “making-of” rullītī:

Kopumā – nav tā, ka „Real Steel” nebūtu bijusi gaidīta filma, bet tagad pārliecība, ka gaidīt ir vērts, ir tikai nostiprinājusies. Un Šons Levijs izrādījās, mazākais, ļoti šarmants un godīgs cilvēks, pilnīgi sakaunējos pats par savu ierakstu – nākotnē vairs nebūšu pret viņu tik skarbs.

„Real Steel” jeb “Cietais Tērauds” pirmizrāde Latvijas kinoteātros paredzēta šī gada 11. Novembrī!