Gatavojoties “Arrival” – kas ir lingvistiskā relativitāte?

Ja jūs pēkšņi lūgtu nekavējoties nosaukt kādu filmu, kuras uzmanības centrā ir valoda un ar to saistītas peripetijas, visticamāk, nāktos secināt, ka uzdevums patiešām nav no vieglajiem. Varbūt no atmiņas apcirkņiem izlēktu 1964. gada filma “My Fair Lady”, kurā Odrijas Hepbērnas varonei ir iespēja izbaudīt fonētiskos priekus, mācoties, kā smalki runāt, bet kopumā diez vai varētu apgalvot, ka šāda veida filmu mums ir ļoti daudz. Tāpēc vēl jo interesantāka šķiet Denī Vilnēva jaunā filma “Arrival”, kura piedāvās ne tikai intriģējošus zinātniskās fantastikas piedzīvojumus un pārdzīvojumus, bet arī… lingvistiskas dabas pārspriedumus.

Tam gan nevajadzētu būt pārsteigumam, ņemot vērā, ka filmas galvenā varone, kuru atveido vienmēr burvīgā Eimija Adamsa, pati ir lingviste, kura tiek pasaukta, lai palīdzētu atšifrēt uz zemes ieradušos citplanētiešu valodu. Filmas treileri lielāko uzsvaru līdz šim ir likuši tieši uz stāsta zinātniskās fantastikas pusi, bet ar Vilnēva filmām nekas nekad nav tik vienkārši – skatītājiem ir jāgatavojas ne tikai aizraujošam un spraigam kino piedzīvojumam, bet arī jābūt gataviem ienirt eksistenciālākās un filozofiskākās pārdomās.

Lai filmas skatīšanos padarītu vēl aizraujošāku un jau laicīgi sagatavotos lingvistiskajām pārdomām, kuras ir filmas centrā, varbūt nefilmiski, bet tomēr palūkosimies uz vienu no teorijām, kuras principus var sazīmēt gan Teda Čanga īsajā stāstā “Story of Your Life”, kas ir filmas pamatā, gan arī pašā “Arrival”. Šoreiz runa ir par Sapīra-Vorfa hipotēzi jeb lingvistiskās relativitātes teoriju (neizklausās, protams, ļoti seksīgi, bet patiesībā ir gan – visā stāstā slēpjas gana daudz vielas pārdomām).

Arrival/Atnācēji

Kā to var noprast, par šo hipotēzi mēs varam pateikties diviem džentlmeņiem, vārdā Edvards Sapīrs un Bendžamins Lī Vorfs (ievērojams ne tikai kā lingvists, bet arī ugunsdrošības eksperts! Jack of all trades!), bet interesanti ir tas, ka tā netika izstrādāta, abiem vienojoties kopīgā darbā, turklāt hipotēzes nosaukums tika formulēts šādā veidolā tikai pēc abu pētnieku nāves (arī viņu idejas formālā hipotēzē netika ietilpinātas – to paveica citi). Vorfs bija Sapīra students, kurš vēlāk sava skolotāja idejas papildināja un pārveidoja pa savam prātam. Būtībā galvenais jautājums ir par to, vai un kā valoda un tās struktūra ietekmē to, kā cilvēki domā. Šai hipotēzei ir divas versijas – “stingrākā” jeb lingvistiskais determinisms un “maigākā” jeb lingvistiskā relativitāte. Tāpēc – par visu pēc kārtas.

Lingvistiskā determinisma pamatā ir ideja, ka kādas konkrētas valodas struktūra nosaka to, kā šīs valodas lietotāji domā. Sapīrs uzskatīja, ka cilvēku pieredzes un veidu, kā viņi uztver pasauli, lielā mēra nosaka valoda, kādā viņi runā, sniedzot konkrētus izpratnes un uztveres modeļus. Viņaprāt, “īstā pasaule” neapzināti tiek būvēta uz valodas paradumiem, un dažādas valodas nevar atspoguļot vienu un to pašu sociālo realitāti. Viss, ar ko cilvēki dzīvē sastopas, tiek interpretēts caur viņu valodas prizmu, nodrošinot unikālu, tikai šai valodas grupai piemītošu pieredzi.* Jānorāda gan, ka šī “stingrā” hipotēzes versija mūsdienās vairs nav populāra tās pārlieku lielā kategoriskuma dēļ. Piemēram, ja Sapīram būtu bijusi absolūta taisnība, tulkošanas process būtu praktiski neiespējams, jo dažādu valodu lietotājiem saprast otras valodas grupas domāšanas veidu nebūtu iespējams, tātad arī tulkošana neizdotos – nebūtu iespējams atrast ekvivalentus vai pielāgot konkrētos konceptus otras valodas principiem.

Krietni populārāka ir hipotēzes “maigākā” versija jeb lingvistiskais relatīvisms, kas apgalvo, ka valoda ietekmē to, kā cilvēki domā un uztver pasauli. Vorfs stāstīja, ka cilvēki uztver apkārt notiekošo, dalot novēroto dažādos konceptos un interpretējot tos attiecīgā veidā, pielāgojoties savas valodas shēmām un īpatnībām.** Šeit arī parādās tulkojumu problēma – mēs visi noteikti zinām teicienu “lost in translation” (“pazudis tulkojumā”), ko lielā mērā varam mēģināt izskaidrot tieši ar lingvistiskās relativitātes principu. Pārtulkojot kādu metaforu vai pat parastu tekstu, nekad nevar būt garantijas, ka tulkotā varianta lasītāji/klausītāji to uztvers tieši tāpat, kā tas bija paredzēts oriģinālajā tekstā.

Teletūbiji

Šo ideju pavisam vienkārši var saprast, palūkojoties uz gramatisko dzimti. Vai atceraties teletūbiju seriālā redzamo sauli ar bērneļa seju centrā? Kāda dzimuma bērns tas, jūsuprāt, ir? Ļoti iespējams, ka lielākā daļa latviešu skatītāju šo bērnu uztver kā meiteni, jo latviešu valodā “saule” ir sieviešu dzimtes vārds. Saules tēls turklāt bieži vien tiek asociēts ar mātišķumu, sirsnību un tamlīdzīgām īpašībām (kaut vai palūkojieties latviešu tautasdziesmās – “Saule savus zīda svārkus / Ik vakaru vēdināja.”), turpretī angļu valodā “saule” ir “viņš” un diez vai kaut kādus svārkus vēdina (ja nu varbūt vienīgi skotu saule). Līdzīgi ir arī ar mēnesi – latviešu valodā tieši mēness būs tas, kurš dosies karā un plosīsies, bet angļu valodā mēness ir “viņa” ar visām no tā izrietošajām mākslinieciskajām, lingvistiskajām, metaforiskajām un kādām tik vēl ne sekām. Līdzīgus piemērus varētu atrast, arī runājot par dažādiem gramatiskajiem laikiem un tamlīdzīgiem valodas aspektiem.

Lingvistiskās relativitātes ideja diezgan uzskatāmi tiek apspēlēta visiem ļoti labi zināmajā Džordža Orvela darbā “1984”, kurā totalitārā režīma valdība ir ieviesusi jaunu valodu “jaunrunu” (“Newspeak”), kas piespiež cilvēkus domāt pilnīgi citās kategorijās, liekot, piemēram, atteikties no vārda “slikts”, tā vietā izmantojot “nelabs”. “Jaunrunas” mērķis bija atbrīvoties no jebkādām valodas nokrāsām, paliekot tikai pie visvienkāršākajiem konceptiem, galu galā kontrolējot cilvēku domas. Kinomīļi noteikti var palūkoties divu šī romāna ekranizāciju virzienā, lai novērtētu, kā Orvela antiutopija ir atveidota uz ekrāna. Pirms kāda laika tika arī ziņots, ka Holivudā esot plāni jaunai romāna ekranizācijai, un pēdējās ziņas vēstīja, ka filmas režisora krēslā, iespējams, sēdīšoties Pols Grīngrāss (“Captain Phillips”, “Jason Bourne” franšīze).

Arrival/Atnācēji

Teda Čanga īsajā stāstā “Story of Your Life”, kurš ir “Arrival” pamatā, pilnīgi noteikti var sazīmēt elementus no Sapīra-Vorfa hipotēzes, brīžiem vairāk pat sliecoties lingvistiskā determinisma virzienā. Bet to, kā šīs idejas uz lielā ekrāna būs atspoguļojis Denī Vilnēvs, varēsim noskaidrot kinofestivāla “Spektrs” atklāšanas seansā 7. novembrī plkst. 19.00 k/t “Kino Citadele”!

* Sapir, E. “The Status of Linguistics as a Science”. Language. 5.4, 1929: 207-214. Pieejams: http://www.bible-researcher.com/sapir1.html

** Whorf, B.L. (ed.) (1956) [1940] Language, Thought and Reality: Selected Writings of Benjamin Lee Whorf (ed. J.B. Carroll). Cambridge, MA: MIT Press