“Mortal Engines” – ceļš no grāmatām līdz ekrāniem

Kopš “Gredzenu pavēlnieka” fenomenālajiem panākumiem Holivudas attieksme pret episka mēroga stāstu ekranizēšanu ir vai nu krietni uzlabojusies, vai arī nav mainījusies it nemaz – atkarīgs, kā uz to skatās. No vienas puses, milzīgu un ambiciozu stāstu ekranizēšana ir darbs, uz kuru kinostudijas parakstās ar mazākām ierunām, jo potenciālie ieguvumi ir skaidri, tomēr, no otras puses, tas joprojām ir liels un riskants ieguldījums, kas var arī neatmaksāties. Tieši šobrīd pie mums ir nonākusi kārtējā vērienīgā ekranizācija “Izsalkusī pilsēta” (“Mortal Engines”), kas skatītājiem sola piedāvāt tikpat episka mēroga piedzīvojumus un emocijas kā iepriekš minētā un visiem zināmā triloģija.

“Mortal Engines” stāsts aizsākās nu jau patālo deviņdesmito gadu sākumā, kad topošais britu rakstnieks Filips Rīvs, pabeidzis studijas ilustrēšanas mākslā, veidoja ilustrācijas bērnu grāmatām. Rīvs jau tolaik sapratis, ka ar sev piemītošo vizuālo domāšanu un vēlmi radīt stāstus viņš tomēr vēlas kļūt par rakstnieku, nevis režisoru. Tā nu brīvajā laikā topošais rakstnieks sāka strādāt pie kādas savādas idejas – kā būtu, ja milzīgā Londonas pilsēta nepārtraukti pārvietotos uz riteņiem? Skan neprātīgi, tomēr kas notiktu, ja tam piepulcētu klāt arī ideju, ka eksistē arī citas braucošas pilsētas, kuras turklāt aprij mazākas pilsēteles? Te jau pamazām sāk veidoties vesela grāmatu sērija, kura šobrīd ir noslēgusies ar četriem sējumiem.

Stāsta galvenā ideja ir, ka Zemi iznīcina karš un pāri palikušie ļaudis, nespēdami sadalīt niecīgos planētas resursus, uzbūvē milzīgus dzīvojamus braucamrīkus – pilsētas. Lai tās spētu sevi uzturēt, tām ir burtiski jāaprij vienai otru. Grāmatā šāda sistēma tiek nodēvēta par “municipālu darvinismu”, kas nozīmē tikai to, ka mūžīgi tā pastāvēt nevarēs. Agri vai vēlu pilsētas, ko aprīt, gluži vienkārši beigsies. Ja izklausās gaužām līdzīgi mūsdienās arvien aktuālākajiem resursu izsīkšanas un globālās sasilšanas draudiem, tad nekļūdāties – tieši tā arī tas bija iecerēts.

Mortal Engines, Izsalkusī pilsēta

Sākotnēji grāmatai nebija viegli atrast izdevēju, galvenokārt tāpēc, ka Rīvs vēlējās to pārdot kā pieaugušo romānu. Taču vēlāk kāds no izdevējiem ieteica stāstu pamainīt, lai lasītāju auditorija būtu bērni un jaunieši. Rezultāti bija veiksmīgi, sniedzot autoram slavu, vairākus apbalvojumus un, neizbēgami, arī iedvesmu rakstīt turpinājumus. Nākamais loģiskais solis, bez šaubām, ir ekranizācija TV vai lielajiem ekrāniem.

Pirms pārejam pie tās, vēl ir interesanti pieminēt, ka tiesības uz Holivudas ekranizāciju šobrīd ir pārdotas arī citai Rīvsa grāmatu triloģijai “Larklight”. Režisēt to vēlējās viens no rietumos zināmākajiem Bolivudas režisoriem Šekārs Kapūrs, tomēr apstākļu nesakritības dēļ projekts šobrīd atrodas dīkstāvē.

Taču, atgriežoties pie “Mortal Engines” ekranizācijas, tās ceļa sākums meklējams periodā ap 2006. gadu pie tobrīd viena no “karstākajiem” Holivudas režisoriem Pītera Džeksona. Pierādījis visiem savu mīlestību un cieņu pret kino, kā arī spēju sagādāt kārtīgus kases ieņēmumus, Džeksons saņēma piedāvājumu, no kura nevar atteikties, – režisēt un producēt grāmatas “Izsalkusī pilsēta” ekranizāciju. Kad visas durvis kino industrijā ir atvērtas, vienīgais šķērslis ir un paliek ierobežotais laiks, kas dots visu kvēlāko projektu īstenošanai. Līdz pat 2009. gadam Džeksons strādāja pie grāmatas “Dārgie pīšļi” (“The Lovely Bones”) ekranizēšanas, bet drīz pēc tam režisoram nācās atgriezties Viduszemē, lai ķertos pie “Hobita” triloģijas.

Lēniem un smagiem soļiem pienāca 2014. gads ar “Hobita” stāsta noslēdzošo daļu. Kā “Hobita”, tā arī “Gredzenu pavēlnieka” triloģijas veidošana bija ilgs un nogurdinošs process. “Izsalkusī pilsēta” gan nav iecerēta kā kino triloģija (vismaz ne pagaidām), tomēr Džeksons jau laikus apzinājās projekta mērogu un paša izsīkušos spēkus. Risinājums radās itin vienkāršs – kādēļ gan nenodot projekta grožus kāda cita rokās?

Mortal Engines, Izsalkusī pilsēta

Talkā nāca Kristiāns Riverss, kurš ar Džeksonu bija veiksmīgi sadarbojies un savas spējas pierādījis jau vidusskolas gados Džeksona režisora karjeras sākumā. Tiesa, līdz šim Riverss uzņemšanas laukumā bija pildījis tikai mazākus pienākumus. Tajos ietilpa stāsta pamatņu veidošana, režisora asistenta lomas pildīšana, kā arī specefekti, par kuriem Riverss ir saņēmis “Oskara” balvu – par Džeksona 2005. gadā režisēto “Karali Kongu” (“King Kong”).

Lai gan pieredze uzņemšanas laukumos Riversam bija, pāreja uz režisora krēslu nebūt nebija vienkāršs darbs, it īpaši, ja karjera tiek sākta ar ievērojamu lielbudžeta kino. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka aiz Riversa stāvēja teju tā pati uzņemšanas komanda, kas kopā ar Džeksonu ir veidojusi lielbudžeta kino, jau sākot ar “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju. Tostarp arī filmas producentes un scenāristes Filipa Bojensa un Frena Volša – Džeksona dzīvesbiedre un ilglaicīgā sadarbības partnere. Pats Džeksons arī nav gulējis uz lauriem un piedalījās filmas uzņemšanā tik aktīvi (vai arī drīzāk pasīvi), cik producenta loma to ir ļāvusi. Galu galā – projekts tika nodots citās, bet ļoti uzticamās rokās.

Zinot to, kādām ugunskristībām uzņemšanas komanda ir gājusi cauri, filmējot “Gredzenu pavēlnieka” un “Hobita” triloģiju, šoreiz ir veicies daudz vieglāk un patīkamāk. Filmēšana noritēja Jaunzēlandē, kuru biznesa tūristu lomās joprojām iecienījušas arī lielākās Holivudas kinostudijas. Sekojot tradīcijām un spītējot datortehnoloģijām, specefektu veidošanā vairāk tika izmantotas īpaši šīm mērķim izbūvētas dekorācijas (vairāk nekā simts!) nekā tā saucamie zaļie ekrāni. Nav šaubu, ka filma spēs sniegt arī kārtīgu vizuālo baudījumu.

Mortal Engines, Izsalkusī pilsēta

Filmas centrā ir divi galvenie personāži – Toms, kurš visu dzīvi ir pavadījis milzu braucošā Londonā, un Estere, kura ir izdzīvojusi tuksnešainā zemienē. Abi tik atšķirīgie tēli sastopas, dodot ceļu negaidītiem piedzīvojumiem, iespējai mainīt pasaules kārtību, kā arī, protams, neiztiekot bez negaidītām jūtām savā starpā.

Toma lomu atveido jaunais un talantīgais īru aktieris Roberts Šīans, kurš iepriekš ir bijis redzams TV seriālos “Misfits” un “Ģēnijs: Pikaso”, kā arī mazākās lomās uz lielajiem ekrāniem. Turpretī filmas galveno varoni Esteri spēlē islandiešu uzlecošā zvaigzne Hera Hilmāra, kura līdz šim ir bijusi redzama britu un skandināvu kino, kā arī seriālā “Da Vinci’s Demons”. Atrast Esteres lomas atveidotāju ir izrādījies viens no sarežģītākajiem filmas veidotāju uzdevumiem. Scenārijs pieprasīja kādu, kura spētu pievilināt ar savu šarmu, bet tajā pašā laikā nenovērstu uzmanību ar jau esošu slavu. Nemaz nerunājot par dažādām un sarežģītām emocijām, kas mutuļo Esteres personāžā. Taču pēc ilgiem meklējumiem beigu beigās uzdevums tika uzticēts tieši Hilmārai.

Pēc ieskata filmas “Izsalkusī pilsēta” aizkulisēs atliek tikai doties uz kinoteātri un novērtēt filmas veidotāju veikumu pašiem. Lai arī kāds būtu gala iznākums, varam būt droši, ka mūs sagaida apbrīnojams un elpu aizraujošs piedzīvojums, kāds līdz šim vēl nebūs redzēts.

“Izsalkusī pilsēta” kinoteātros visā Latvijā jau no 12. decembra!