Dižraksti

“No Parīzes ar mīlestību”: pilsēta kā kaujas lauks

Gadu gaitā kino-Parīze ir pārdzīvojusi ne tikai neskaitāmus mīlnieku, bet arī pavisam reālus uzbrukumus, tapēc, gaidot aktuālo trilleri “Bastīlijas diena”, šajā pilsētai varbūt ne pašā korektajā laikā tomēr palūkosimies uz septiņām filmām, kuras izmantoja Parīzi kā dekorācijas spraigiem un bieži vien arī brutāliem notikumiem.

21.05.2016

Bastille Day, Bastīlijas diena

Ja jautāsim kino skatītājam, ar ko tam asociējas kino-Parīze, tad atbildē visdrīzāk saņemsim kaut ko par romantisko kino, negaidītām iepazīšanām un pikniku parkā ar neiztrūkstošo pledu, vīna pudeli un no groza ārā lienošo bageti. Un, protams, skūpstu uz Eifeļtorņa fona.

Taču gadu gaitā kino-Parīze ir pārdzīvojusi ne tikai neskaitāmus mīlnieku, bet arī pavisam reālus uzbrukumus, šajā ziņā sacenšoties ar tādām pasaules kino metropolēm, kā Losandželosa vai Ņujorka. Tapēc, gaidot aktuālo trilleri “Bastīlijas diena”, šajā pilsētai varbūt ne pašā korektajā laikā tomēr palūkosimies uz septiņām filmām, kuras izmantoja Parīzi kā dekorācijas spraigiem un bieži vien arī brutāliem notikumiem:

Breathless

“Breathless” (1960)

Mūsu puskriminālo ceļojumu pa Francijas galvaspilsētu negaidīti sāksim ar šo 1960. gada Žana-Lika Godāra klasiku ar toreiz vēl pavisam jauno Žanu-Polu Belmondu – topošā Francijas (un PSRS) action-zvaigzne tur tēloja romantiski noskaņotu afēristu, kurš impulsīvi nogalina policistu un mēģina bēgt, paralēli savaldzinot amerikāņu žurnalistikas studenti. Beidzas viss traģiski (bet “Bonija un Klaida” stāstā citādi nevar), taču filma kļuva par savas paaudzes ruporu, iestartējot Belmondo karjeru un franču kino “jauno vilni”.

Dobermann

“Dobermann” (1997)

Gandrīz 40 gadus pēc Godāra franču kino ir mainījies līdz nepazīšanai un no “Breathless” romantikas ir palicis maz – mūsdienu superzvaigznes Vincents Kassels, Monika Belučči un Čekijs Kario burtiski iznīcina Parīzi šajā deviņdesmito gadu beigu kulta grāvējā, kurš uzņemts pār plecu atskatoties uz Kventina Tarantino darbiem. Režisors Jans Kunēns neko sakarīgu vairs tā arī neuzfilmēja (ja neskaitam “99 frankus”), bet, lai atstātu pēdas kino vēsturē, pietiks ar šo pašu.

Kiss of the Dragon

“Kiss of the Dragon” (2001)

Pēc aiziešanas no režijas producents Luks Besons pārslēdzās uz dažāda kalibra (un kvalitātes) producēšanas projektiem, un šī divtūkstošo sākuma filma izmantoja tobrīd aktuālo Holivudas importu Džetu Lī (šis ir pirmais no aktiera kopdarbiem ar Besonu). Tā kā Džetam ir, būtībā, pilnīgi vienalga, kur vicināt rokas un kājas, tad, protams, šeit viņš to dara skaistākajās Parīzes vietās, arīdzan Eifeļtorņa pakājē. Čekijs Kario atkal tēlo ļauno policistu, bet desertā – dubultā divkauja ar vienu no parkūra pamatlicējiem, Sirilu Rafaelli!

Ronin

“Ronin” (1998)

Kad Robertam Deniro vēl nebija pavisam vienalga, kur filmēties, viņš filmējās tādos projektos, kā “Ronin” – leģendārā Džona Frankenheimera (“The French Connection”) skarbajā eiro-trillerī par atvaļinātu profesionāļu brigādi, kura veic kārtējo “pēdējo darbiņu” Parīzē (bet vēlāk iebrauc arī Nicā). Komandā ar Deniro ir Žans Reno, Stellans Skarsgārds un Šons Bīns, bet spriedzes ziņā filma var droši konkurēt ar labāko Deniro aktiera karjerā – Maikla Manna filmu “Heat”.

From Paris With Love

“From Paris With Love” (2010)

Vēl viens darbs no Luka Besona neapturamās kino-fabrikas un atkal žanrā “divi tik dažādi, bet vienoti partneri”. Kā skatītāju magnēts šoreiz vizuāli transformējies Džons Travolta, kura karjeras trajektorija pēdējos gados ved neapturami uz leju – šajā filmā viņš tēlo specaģentu-renegātu, kurš ar smaidu uz lūpām iznīcina visu savā ceļā (lasīt – Parīzi). Zem Luka Besona visuredzošās acs tas sanāk gana izklaidējoši un brīžiem arī kvalitatīvi.

Killing Zoe

“Killing Zoe” (1994)

Kur kriminālie trilleri, tur Kventins Tarantino – pat ja šoreiz pie visa vainojams viņa kādreizējais partneris un “Lubenes” scenārija līdzautors Rodžers Eiverijs. Tāpat kā Kventins, arī viņš ir iedvesmojies no franču “jaunā viļņa” kino (skat. saraksta pirmo filmu), un tādēļ viņa režijas debija norisinās nekur citur, kā Parīzē – un arī šis stāsts par banku laupītājiem, draudzību, nodevību un, protams, mīlestību, norisinās pašā Bastīlijas dienas priekšvakarā.

Bastille Day

“Bastille Day” (2016)

Pravietiski sakritusi ar jaunāko laiku traģiskajiem notikumiem Parīzē, filma “Bastīlijas diena” tomēr ir tīrs izklaides žanra produkts – sekojot jau iestrādātajai formulai, arī te darbojas skarbs un mazrunīgs superaģents (populārais melnādainais aktieris Idriss Elba), kuram pāriniekos nonāk veikls, izveicīgs un, protams, ļoti runīgs afērists (“Troņu spēļu” zvaigzne Ričards Madens). Abu saspēle ir liela daļa no filmas šarma, un arī šķietami nacionalistiski noskaņotie filmas terora akti beigās izrādīsies pavisam citādi, kā sākumā likās… Laba atslodze no ikdienas un fantāzija par tēmu, kā būtu, ja pasaulē vienmēr būtu kāds, kurš to pēdējā brīdī izglābj.