“Batman v Superman: Dawn of Justice” (2016) vienīgā pozitīvā recenzija

Kamēr nācu mājās no kino, prātā bija tikai viens teikums, ar kuru iesākt šo recenziju – fuck Marvel!

Būt DC fanam kādu laiku bija grūti (līdz brīdim, kad iznāca šī filma). Ņemot vērā to, ka Marvel filmas kļuvušas par sava veida meinstrīmu. Protams, man jāatzīst, ka Marvel ražo daudz un savā ziņā arī kvalitatīvi – ir daudz komiksu atsauču, kruti specefekti, sakarīgs scenārijs un daudz humora. Lai arī Marvel pēdējā laikā cenšas parādīt arī savu dark side, ražojot tādus seriālus kā “Jessica Jones” un “Daredevil” vai filmās iekļaujot tumšākas tēmas (te atsauce uz gaidāmo “Captain America: Civil War”), viņiem tagad nāksies krietni vien pasvīst. Ar šo filmu DC tikko pieteica kārtīgu karu un uzstādīja pietiekami augstu latiņu, lai Marvel tai varētu pietuvoties tikai ar gaidāmajām “Infinity War” sērijām. Labi, gana kaunināt Marvel, ķersimies pie pašas filmas.

Es nesen dzirdēju, ka radošo komandu, kura bija vainīga pie #2 “Batman v. Superman” treilera, atlaida. Ne velti – nevarētu teikt, ka filmas overall plots mani kaut kā pārsteidza. BET. DC ir pamanījies izveidot pasakainu filmu un pietiekami daudz pieturēties pie oriģinālā materiāla, lai īstiem faniem sniegtu sen kāroto. Pirms filmas auditoriju uzrunā pats Zeks Snaiders (ja nezini, kas tas par čali, varu tev pačukstēt priekšā – viņš ir filmas režisors) un lūdz, lai nenospoilo filmu citiem. Well, he’s in luck, jo spoilerus es neesmu paredzējis, tā vietā es nedaudz raksturošu galvenos tēlus.

Batman Superman

Supermens – ar “Man of Steel” filmu DC atklāja savu cinematic universe, līdzīgi kā Marvel to izdarīja ar “Iron Man”. Arī šajā filmā tu varēsi sagaidīt kādu, kuru pasaule vēl nesaprot un kurš pats sevi arī vēl nesaprot. Nešķiet, ka Supermens ir citplanētietis, kā tas tiek pasniegts visas filmas garumā. Šajā filmā viņš gan pamanās atļaut sevi vairāk saprast, gan atgūt to nelielo bērnības vēlmi iegūt Supermena spējas. To pašu vēlmi, kuru pusaudža gados izskauda “S” logo atrašana praktiski jebkurā Centrāltirgus kioskā vai “S” logo tetovējumi uz džeku rokām (basically, ja tu kačājies vai tevi sauc Sandis, pastāv 90% iespējamība, ka tev būs iepriekšminētās maikas, keponi vai tetūzis).

Betmens – beidzot, beidzot mani sagaidīja Betmens, kurš līdz šim bija redzams tikai animated movies vai komiksos – mazāk gadžetu, vairāk treniņa. Lai arī filmā gadžetu ir daudz, beidzot ir redzams liels, biedējošs sikspārnis. Tādā ziņā Kristofera Nolana radītais un Kristiana Beila atveidotais Betmens man šķita all gadgets and no play. Arī fakts, ka Brūss Veins šajā filmā ir vecāks nekā viņa tēvs paspēja būt, liek lolot cerības par Betmena solo filmu un gaidīt to ar nepacietību.

Brīnumsieviete – tas nav spoileris, ja es saku, ka filmā būs Diāna Prinsa. Neteikšu neko vairāk kā vien to, ka aktrise ir izvēlēta lieliski un pēc šīs filmas es vairāk gaidu arī viņas solo filmu.

Batman v Superman: Dawn of Justice, Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma

Lekss Lutors – a movie is only as good as its villain. Ejot uz šāda veida filmām, es ļoti gaidu to, kā tiks attēlots filmas galvenais ļaundaris, tāpēc man bieži sanāk vilties. Šoreiz es nevīlos, lai arī Lekss šeit vēl ir jauns, Džesijs Aizenbergs ir ideāls šai lomai. Visi, kuri zina kaut ko vairāk par Lutoru, saprata, ka tie joki ir tikai aktierspēle un patiesībā šis amizantais puika ir ļauns ģēnijs. Daudziem ļaundariem ir skumjš pagātnes stāsts, kas liek viņiem just līdzi un attaisno viņu rīcību. Leksam tāda īsti nav, un tieši tāpēc viņš ir ideāls ļaundaris – viss tiek aprēķināts līdz pēdējam, visam ir plāns B, C un pārējais alfabēts un, ja man ar kaut ko jāsalīdzina Leksa olu izmērs šajā filmā, tad es to pielīdzināšu Supermena statujai.

Kopumā šī filma vairs nav ierastā comic book movie – tā vietā tu attopies zālē (un, jā, šī filma ir OBLIGĀTI JĀSKATĀS KINO), iekrampējies roku balstos, domādams, cik tas viss šķiet reāli. Tu jūties kā tas parastais cilvēks, kuram atliek uz to visu vien noskatīties kā uz kaut ko reālu un prātam neaptveramu. Ja tu proti baudīt kino, pēc filmas paliek tāda “laba garša”. Tu atnāc mājās, un tev negribas uzreiz ieslēgt savu seriālu vai kādu YouTube pleilisti. Nē, tu gribi, lai tā garša vēl nedaudz paliek.

Ja man filma jāvērtē 25. kadra ierastajā 5 baļļu skalā, tad es tai došu 6. Neļauj manai recenzijai uzstādīt pārāk augstu latiņu – labāk aizej uz kino ar pavisam parastām gaidām un ļauj, lai filma tevi pārsteidz tikpat patīkami, cik tā pārsteidza mani!