“Kad “Transformerus” nerežisē robots” (“Bumblebee”, 2018)

Kino industrijā vērojamas lielas izmaiņas. Straumēšanas servisi kļūst lielāki, bet kinoteātri – tukšāki, seksuālā uzmākšanās arī lēnām tiek izskausta. 2018. gads vēl ir īpašs ar to, ka beidzot noticis neiedomājamais – iznākusi “Transformeru” filma, kuru nav režisējis Maikls Bejs! Tas, protams, uzreiz ir lielākas kvalitātes garants.

Citādi nemaz nevar būt – šoreiz grožus rokās tur studijas “Laika” dibinātājs un “Kubo and the Two Strings” režisors Treviss Naits. Līdz ar Beja aiziešanu “Bumblebee” ir pirmā “Transformeru” filma, kuru nav veidojis robots. To ļoti labi parāda sirsnīguma pilnais stāsts, kas paraus gan uz smiekliem, gan asarām. Neiztrūkstoši arī ir pusaudžu un ģimenes drāmu elementi, kurus papildina neskaitāmas astoņdesmito gadu popkultūras atsauces.

Bumblebee, Kamene

Spiešana uz nostalģiskām sajūtām dažviet ir pārlieku uzkrītoša, bet pārsvarā režisors trāpa mērķī. Varēja mierīgi noslinkot, vienkārši uztaisot “Transofermerus” bez atejas humora, seksisma un neloģiski mainīgiem kadra izmēriem. Tomēr Naits pakāpās līmeni augstāk un izveidoja produktu, kas spēs apmierināt plašas auditorijas.  Ar neko citu filma neizceļas, līdz ar to vairumam paliks atmiņā kā “tie “Transormeri” bez Beja”. Divas stundas paskries garām ātri, pēcgarša – protams, nekāda. Par skatīšanos naudu izgrūdīs, bet lai jau – tādejādi vismaz Holivudas lielie dūži pamanīs, ka franšīze ir uz pareizā ceļa.

“Bumblebee” ir labs atspēriena punkts. Lai gan tā ne ar neko dižu nepaspīd, tomēr parāda, ka franšīzē vēl ir materiāla, no kā spiest sulu. Galvenais, ka šoreiz cilvēki pie teikšanas patiesi saprot, ko fani sagaida. Virziens – daudzsološs, atliek vien gaidīt un redzēt, ar ko veidotāji pārsteigs turpmāk. Ja Ziemassvētkos uzdāvina kino dāvanu kartes, droši tērējiet uz šo filmu.

“Kamene” – jau uz ekrāniem!