Recenzijas

“By the Sea” (2015)

Bijusī dejotāja Vanessa (Džolī Pita), ceļojot kopā ar vīru, amerikāņu rakstnieku Rolandu (Breds Pits), meklē pazaudētos attiecību pavedienus un dzirksteli. Piestājot nelielā Francijas ciematā pie jūras, pārim izdodas atrast nelielu prieku dzīvē un attiecībās, bet vai tas palīdzēs viņiem satuvināties?

08.01.2016

Lasot graujošās, noniecinošās recenzijas par Andželinas Džolī-Pitas jaunāko režisēto filmu “Pie jūras” (“By the sea”), nācās atcerēties režisores iepriekšējo darbu “Unbroken”, kurš man likās pagalam neveiksmīgs un neizteiksmīgs. Protams, ka tas viss kopā man pamatīgi pazemināja ekspektācijas par šo darbu, bet ne vēlēšanos to redzēt. Neteikšu, ka filma pēc noskatīšanās manās acīs visus kritiķus pielika pie vietas , bet es kinoteātra telpas pametu ar visnotaļ apmierinātu kino dvēseli.

Es zinu, ka būšu mazākumā, bet man patika šis darbs!

By the Sea

Bijusī dejotāja Vanessa (Džolī Pita), ceļojot kopā ar vīru, amerikāņu rakstnieku Rolandu (Breds Pits), meklē pazaudētos attiecību pavedienus un dzirksteli. Piestājot nelielā Francijas ciematā pie jūras, pārim izdodas atrast nelielu prieku dzīvē un attiecībās, bet vai tas palīdzēs viņiem satuvināties?

Kādēļ viņi ir attālinājušies viens no otra, kas tam bijis par iemeslu, to filma skatītājam tik ātri gan nepavēsta. Var teikt, ka sižeta līnija nav pārsteidzoša un tajā nav nekas neordinārs, bet man patika, kā šis materiāls tika apspēlēts un Andželīnas režija, salīdzinot ar iepriekš iespēto, šoreiz bija ar patīkamāku, saturīgāku rokrakstu. Protams, viņas režiju par spīdošu arī šoreiz nevar nosaukt, turklāt brīžiem viņas rakstītie dialogi kliboja un bija nedaudz jocīgi, kas vietām tieši viņas atveidotajam personāžam Vanessai lika izklausīties komiski un naivi.

Lai gan filma ir ļoti lēna un viegli var sajust katru filmas minūti, mani tā ne mirkli negarlaikoja. Bija interesanti un emocionāli vērot abu galveno varoņu cīņu gan vienam ar otru, gan ar sevi, turklāt viegli bija pamanīt, cik grūti varoņiem ir izteikt savas jūtas un pārdzīvojumus. Pāris ainas bija ar tiešām baudāmu sasprindzinājumu un sajūtamu, bet piezemētu intensitāti. Andželīnas darbs filmā kā aktrisei bija simpātisks, bet filmā noteikti pārliecinošākais ir Breds Pits, kurš ir ļoti labs – izteiksmīgs un elegants. Arī otrā plāna aktierus var paslavēt par labo, patīkamo darbu – viņu personāži filmai iedeva vajadzīgo pienesumu, kā arī stāstam elpu un kustību. Operatora darbs ir filmas galvenais skaistums. Darbs ir nofilmēts lieliski, skaistie jūras krasti priecē acis, turklāt darbs lielākoties nofilmēts dabīgajā gaismā. Filmas mūzika ir ļoti pievilcīga, rāma un ļoti piemērota filmas noskaņai.

By the Sea

Es varu saprast, kādēļ filma var nepatikt, bet nevaru piekrist visam tam sliktajam, kas tiek bērts pāri šim darbam. Mani tikai priecē, ka tāda lieluma zvaigznes kā Breds Pits un Andželīna Džolī Pita grib, spēj un arī uzņem šāda eiropeiska tipa filmas, jo arī šāds ir kino. Vai es iesaku apmeklēt šo darbu? Grūti atbildēt. Ja es Jūs pārliecināju ar savām pārdomām, ka velns nav nemaz tik melns, kā to mālē, kādēļ gan neaizstaigāt līdz kinoteātrim? Tiem, kuri cer ieraudzīt „Mr. & Mrs. Smith 2“ – aizmirstat par šo filmu. 🙂

Filmas vērtējums: 3.5/5

Reinis Važa