“Chappie” (2015)

“Chappie” varētu ierindot vienā kategorijā ar filmām, kuras nevar nosaukt nekā citādāk, kā “tik neoriģināli, bet tik izklaidējoši”. Brīžiem ļoti neiedvesmota, tik daudz līdzību ar to pašu Robokopu, Transformeriem un daudziem citiem kino-pasaules robotiem, bet laimīgā kārtā nekas no tā netraucē izbaudīt filmu.

Pat pašā stāstā ir maz kā oriģināla. Viss sākas ne tik tālā nākotnē, kur policijas darbos virsroku ir ņēmuši roboti. Pašā sākumā mēs redzam lielceļa pakaļdzīšanās ainu, kas beidzas ar apšaudi kādā noziedznieku miteklī, kur tiek ievainots policijas robots. Sasodīti līdzīgi “Robocop”, bet pašā labākajā nozīmē! Paralēli tam skatītāji tiek iepazīstināti ar apķērīgu zinātnieku, kurš cenšas izveidot robotu ar mākslīgo intelektu. Tā arī mēs nonākam līdz posmam, kas būtībā ir sagrozīta Robokopa versija – kaujā kritušā robotā tiek instalēts mākslīgais intelekts. Bet, lai padarītu lietas interesantākas, īsi pēc tam robotu savās rokās pārņem sūdos līdz ausīm iekūlušies noziedznieki…

Ir skaidrs, ka režisors Neill Blomkamp tuvākajā laikā nepārspēs savas debijas “District 9” veiksmes gājienu, bet katrs viņa nākamais projekts ir ļoti jaudīgs, niansēts un interesants bez gala. Tikai tagad, skatoties “Chappie”, es atskārtu, cik ļoti man patika viņa iepriekšējais darbs “Elysium”. Gluži tāpat kā Chappie – filma bija caurumiem pārpilna, bet neatstāja ar sajūtu, ka tas ir kārtējais tukšais kases gabals. Aiz abām šīm filmām ir daudz kas vairāk.

Meistarīgi nofilmēta un režisēta, “Chappie” jau no pirmās epizodes lieliski izklaidē skatītāju. Filmā ir pat vairākas ainas, kas neatstāj vienaldzīgu ilgi pēc noskatīšanās un nosēžas dziļi, jo dziļi atmiņā. Kas to būtu domājis, ka tieši šī būs tā filma, kas mani pēc ilgiem laikiem sasmīdinās līdz asarām. Tajā ir viena īpaša aina, kur robots Čapijs kopā ar grupu Die Antwoord parūpējās, ka skatītājs būtībā kratās aiz smiekliem. Nevaru vien sagaidīt, kad citi tiks pie iespējas novērtēt to!

Un man tiešām jāuzteic grupas Die Antwoord darbs šajā filmā – nekad nebūtu iedomājies, ka viņi būtu vieni no tiem varoņiem, kas mani atstātu ar vispozitīvākajām emocijām. Pieļauju, ka ar abiem šiem māksliniekiem sastrādāties kopā ir bijis īstais murgs, bet rezultāti ir tikai un vienīgi iepriecinoši. Kas arī interesanti – abi šīs grupas dalībnieki ir tik kvēli Neill Blomkamp filmas “District 9” fani, ka pat aptetovējuši savas sejas ar tās simboliku.

Bet, runājot par filmas varoņiem, es bēdīgā kārtā arī nonāku pie kaut kā ne tik iepriecinoša. Īpaši Hjū Džekmena – aktierim ar tik lielu potenciālu tika iedots ārprātā vājš varonis. Tik slikti izstrādāts un bēdīgā kārtā pārāk vienkāršs, lai būtu “galvenais ļaundaris” jeb vienkārši lielākais kretīns visā filmā. Vēl kaut kas, kas filmas scenāristiem nepadodas, ir dialogu rakstīšana, un dažviet klausoties, kādas muļķības filmas varoņiem ir jārunā, paliek gaužām skumji.

Tomēr… pašās beigās es neko tik sliktu nevaru pateikt, jo beidzoties seansam, biju pat vairāk kā apmierināts. Robots Čapijs ir lielisks tēls, kas liek skatītājiem noticēt, ka viņam patiešām ir jūtas un apziņa, neatkarīgi no tā, ka viņš izskatās pēc robota. Kas ir vēl labāk – šis varonis uz mani atstāja tik pozitīvu iespaidu, ka ātri vien sāku just viņam līdzi jebkurā situācijā, kurā viņš iekūlās. Atliek vien teikt lielu paldies veidotājiem, jo noteikti vēl kādu laiku atcerēšos šo tik ļoti savdabīgo, bet reizē pozitīvo kino pieredzi!

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv