Recenzijas

“Deliver Us From Evil” (2014)

“Atpestī mūs no ļauna” piedāvā mums intriģējošu, pat ja nedaudz biedējošu žanru miksli – policijas izmeklētājfilmas un pārdabiskās šausmenes krustojumu, kurš biedē pārsvarā tāpēc, ka nav pārliecības, kā to visu var organiski salikt kopā. Pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu sniedz nu jau pieredzējis šausmu žanra speciālists Skots Deriksons.

30.08.2014

Deliver Us From Evil, Atpestī mūs no ļauna

“Atpestī mūs no ļauna” (“Deliver Us from Evil”) piedāvā mums intriģējošu, pat ja nedaudz biedējošu, žanru miksli – policijas izmeklētājfilmas un pārdabiskās šausmenes krustojumu, kurš biedē pārsvarā tāpēc, ka nav pārliecības, kā to visu var organiski salikt kopā. Samērā pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu sniedz nu jau pieredzējušais šausmu žanra speciālists Skots Deriksons (“Sinister”, “The Exorcism of Emily Rose”).

Ir tādi režisori, kuri visu mūžu filmē vienu un to pašu filmu – dažādos žanros, ar dažādiem aktieriem, stāstiem un pārējo -, bet būtība jau no tā nemainās, taču ir iespēja, ka ar katru nākamo mēģinājumu “filma” paliek tikai labāka. Gajs Ričijs, Roberts Rodrigezs, pats Kventins Tarantino – un tas ir tikai no maniem mīluļiem. Kino vēsturē var atrast ļoti daudz šādu piemēru, turklāt jo dziļāk (senāk) raksim, jo vairāk tādu būs (kaut vai agrīno 007 filmu režisori). Šajā sarakstā droši varam ierindot arī Skotu Deriksonu, kurš, sākot ar savu pirmo darbu (“Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana”), turpina veidot vienu un to pašu filmu, kurā (obligāti) pārdabiskās šausmas satiekas ar spēcīgi izveidotiem, cilvēcīgiem personāžiem – ar uzsvaru tieši uz pēdējo, kas nav mazsvarīgi!

Un aizmirstiet tomātus, “Deliver Us From Evil” ļoti veiksmīgi turpina režisora aizraušanos ar interesantiem personāžiem pārdabiskās situācijās – solīds Ēriks Bana, lielisks Edgars Ramirezs, pat klauns Džoels Makheils šoreiz sev ļoti neraksturīgā, bet veiksmīgā lomā. No filmas “Se7en” veiksmīgi nozagtā (ja jau zagt, tad no labākajiem!) tumšās, lietainās un draudīgās Ņujorkas atmosfēra tikai pastiprina filmas notikumus, bet dažas ainas atstās diezgan neizdzēšamus iespaidus – ZOO apmeklējums vairs nekad nebūs tāds kā agrāk, un Deriksons, protams, nespēja neievietot filmā vienu no brutālākajām, intensīvākajām un šokējošākajām eksorcisma ainām modernā kino vēsturē.

Negribu pārslavēt, bet ar bailenēm mūsdienu kino ir tādā tūtā, ka nevilšus priecājies par jebkuru daudzmaz veiksmīgu žanra pārstāvi – kāds “Atpestī mūs no ļauna” neapšaubāmi ir.