Recenzijas

Totāls sabrukums! (“Demolition”)

Vai tev kādreiz ir bijis tā, ka tu ieraugi ledusskapi un vienkārši gribi to izjaukt, lai redzētu, kas tajā iekšā? Vai arī kādreiz esi gājis pa ielu un sācis ārdīties, uz austiņām klausoties grupas “Heart” dziesmu “Crazy on You”? Droši vien, ka nē. Bet tagad ir uztaisīta filma, kur Džeiks Džilenhols to dara vairāk nekā pusotru stundu un to sauc “Sabrukums”.

13.04.2016

Demolition, Sabrukums

Vai tev kādreiz ir bijis tā, ka tu ieraugi ledusskapi un vienkārši gribi to izjaukt, lai redzētu, kas tajā iekšā? Vai arī kādreiz esi gājis pa ielu un sācis ārdīties, uz austiņām klausoties grupas “Heart” dziesmu “Crazy on You”? Droši vien, ka nē. Bet tagad ir uztaisīta filma, kur Džeiks Džilenhols to dara vairāk nekā pusotru stundu un to sauc “Sabrukums”. Jāatzīst, ka nosaukums sanācis diezgan precīzs.

Šī “sabrukuma” centrā ir ikdienas rutīnas nomocīts cilvēks, kas visu dzīvi ir sekojis virspusējiem, sabiedrībā pieņemtiem standartiem par to, kā vajag “pareizi dzīvot”. Ieguvis labu izglītību, strādā miljardu vērtā kompānijā, precējies ar perfektu meiteni, bet… priekš kam? Viss apgriežas kājām gaisā, kad galvenais varonis iekļūst autoavārijā, kurā iet bojā viņa sieva. Tā vietā, lai slīgtu dziļā depresijā un klausītos “Nirvanu”, pēc šī negadījuma viņš saprot, ka kaut ko iepriekš nav darījis pareizi. Tādēļ viņš parāda vienu lielu vidējo pirkstu saviem kolēģiem, šikajai biezo dzīvei un beidzot saprot, ka grib būt vienkārši laimīgs. Lai cik dīvainām situācijām filmas laikā neizietu cauri šis varonis, viņš skatītājiem atgādina, ka ikdienas steigā galvenais ir neaizmirst, ka dzīvi arī ir jāizbauda.

"Demolition, Sabrukums"

Uz šo filmu arī var skatīties kā uz kārtējo “dzīves jēgas meklēšanas” stāstu. Nevar noliegt, ka filma arī ir tieši par to. Tikai tā nešķiet tik banāla, jo režisora Žana Marka Valī interpretācija par šo tēmu piešķir filmai savdabīgu toni. Visu iesaistīto mākslinieku pieeja šim darbam ir pāri robežām, un no malas tas izskatās haotiski pašā labākajā veidā. Pats galvenais, ka tas neatstāj vienaldzīgu – ir vēlme iedziļināties filmas varoņu problēmās, censties viņus saprast, kamēr viņi cenšas apjaust, kas vispār notiek viņiem apkārt.

Filmā apspēlētās situācijas ir smagas un sarežģītas, bet ir viegli tajās atrast līdzības ar īsto dzīvi un izprast katra tēla motivāciju. Arī filmai beidzoties, vēstījums ir tīri skaidrs – ja tevi dienu dienā nomāc liela “tukšuma” sajūta, galvenais ir nevilcināties un darīt kaut ko lietas labā. Ja tev ir priekšnieks, kurš saka, ka tu esi diletants, pasūti viņu d*rst, uzdāvinot biļetes uz “Batman V Superman”. Ja tu esi kopā ar cilvēku, ar kuru tu nejūties laimīgs, nevilcinies un pamet viņu. Abi tiksiet pāri diezgan ātri. Pretējā gadījumā vienu dienu attapsies pilnībā sabrucis, demolējot mājas, jaucot ārā ledusskapjus un ārdoties, kamēr tev ausīs skan septiņdesmito gadu rokmūzika. Tieši tā kā Džeiks Džilenhols filmā “Sabrukums”.

Filma vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv