Recenzijas

“Kids, don’t have sex!”, jeb “Tas seko tev”

Tie, kuriem šausmu žanrs nav tas iecienītākais, arī droši var skatīties, jo filma nav pārlieku asiņaina vai kā citādi pretīga. Drīzāk, tiks iedarbināta kārtīga paranoja - vai TAS ir tas, vai tomēr nē?

21.05.2015

It Follows, Tas seko tev

Cipars 13 parasti saistās ar neveiksmēm. Taču mazbudžeta šausmu filma “Tas seko tev”, kas iznāca ASV kinoteātros piektdienā, 13. datumā (simboliski), ātri vien kļuva par īstu indie kino veiksmes stāstu. Sākumā to rādīja vien četros kinoteātros, taču pēc izpārdotiem seansiem tā piedzīvoja nacionālu atklāsmi, un tagad jau filmu var redzēt pilnīgi visur. Varētu teikt, ka filmas slava ir izplatījusies, ka tāda īpaši lipīga seksuāli transmisīva slimība.

Un par to arī ir filma. Jauna meitene aiziet uz randiņu ar šķietami jauku puisi, viss notiek, taču drīz vien šausmas sākas. Izrādās, tomēr ne-tik-jaukais džeks ir ‘pārnesis’ meitenei seksuāli transmisīvo lāstu, un tagad viņai seko TAS (lai uzzinātu, kas tas ir, būs vien jānoskatās filma).

Ir daudz dzirdēts, ka “Tas seko tev” ir oriģinālākā šaumu filma, kāda iznākusi pēdējās desmitgades laikā. Filma noteikti ir ar svaiguma garšu, taču režisors Deivids Roberts Mičels ļoti atsaucas uz vecām kulta klasikām, piemēram Halloween. Pievilcīgie jaunieši, vecāku uzraudzības iztrūkums, pamestās mājas ar baisu atmosfēru – tas viss it kā redzēts simtreižu. Bet lieliskā kameras ēstetika, kombinējumā ar Maikas Monro nesamāksloto aktierspēli filmu atsvaidzina.

Bez mūzikas šī filma nebūtu pat uz pusi tik intensīva, un par to jāpateicas talantīgajam Disasterpiece, kurš līdz šim bijis datorspēļu skaņu celiņu autors. Lasīju, ka viņa soundtrack’u var pielidzināt sekojoši – ja Džonam Kārpenteram un “Blade Runner” būtu bērns. Škiet tas ir adekvāts salīdzinājums. Viņa episko mūziku var noklausīties šeit.

Tie, kuriem šausmu žanrs nav tas iecienītākais, arī droši var skatīties, jo filma nav pārlieku asiņaina vai kā citādi pretīga. Drīzāk, tiks iedarbināta kārtīga paranoja (vai TAS ir tas? vai tomēr nē!?). Un lai gan filma noteikti darbojas, kā tāds kārtīgs sociāls metafors par jauniešu intīmajām attiecībām, režisors uzsver, ka nevajag to interpretēt, kā kaut kādu puritānisku nosodījumu pret seksu. Vēl nav zināms, kāds būs nākamais D.R. Mičela projekts, bet mēs, kinoblogeri, to gaidām ar nepacietību.

Vairāk kino rakstu angliski: Sinemascope