Recenzijas

“Draiskule”

Eimija Šūmere ir lieliska komediante, kas varbūt beidzot piedzīvos savu slavas mirkli - vismaz viņas stand-up šovi ir tādi, ko ir vērts redzēt. Pēc tam, kad biju to izdarījusi, nospriedu – ja filma “Draiskule” ir kaut uz pusi tik laba, tad ir to vērts. “Draiskulē” Eimija runā par mūžam aktuālo tēmu – kur slēpjas laime?

13.08.2015

Trainwreck, Draiskule

Dzīve ir brīnišķīgu pārsteigumu pilna. Ja vien izdodas nedaudz izkāpt no savas komforta zonas. Piemēram, šo filmu es vispār netaisījos skatīties. Plakāts atbaidošs, treileris garlaicīgs, nevienu aktieri tur nepazīstu. Bet ne visi ir tik aprobežoti kā es. Kā izrādās, Eimija Šūmere ir lieliska komediante, kas varbūt beidzot piedzīvos savu slavas mirkli (laikam izdevies dabūt normālu aģentu), jo vismaz viņas stand-up šovi ir tādi, ko ir vērts redzēt. Atliek tikai YouTube ierakstīt “Amy Schumer” un baudīt. Pēc tam, kad biju to izdarījusi, nospriedu – ja filma “Draiskule” (kuras scenāriju viņa pati arī ir uzrakstījusi) ir kaut uz pusi tik laba, tad ir to vērts.

Sižets īsumā. Eimija ir trīsdesmitgadniece Ņujorkā, strādā kaut kādā modernā žurnālā, kur tiek drukātas visādas modernas blēņas, aptuveni katru otro vakaru plītē uz nebēdu un gandrīz ar tādu pašu aizrautīgu regularitāti kniebjas ar teju katru jēdzīgo vai nejēdzīgo čali, nākamajā rītā viņus veikli izliekot aiz durvīm vai aiztinoties mājās, kolīdz lieta ir nodarīta. Jo vienas nakts sakari nav nekādi tur “Ko tu gribēsi brokastīs – bučiņu vai grauzdiņu?” vai “Kad mēs nākamreiz tiksimies?” Tad viņai tiek uzdots rakstīt par kādu sporta ārstu/ķirurgu, kas ir gandrīz vai brīnumdakteris, kuru pielūdz un slavē visas sporta aprindas. Lieki teikt, ka Eimija par sportu zina apmēram nulli. Un interesē tas viņu mīnus piecdesmit. Bet, nu, es arī bieži tulkoju par lietām, par kurām dzirdu pirmoreiz. Neko darīt, nākas apgūt jaunu informāciju. Vai improvizēt. Tādējādi Eimija iepazīstas ar dakteri Āronu, otrajā tikšanās reizē ar viņu pārguļ, bet tad šis ņem un piekar kabeli (sk. pirmo attēlu). Jep, var manīt sajūsmu viņas sejā. Sākumā viņa domā, ka viņš atšūsies pats no sevis, bet tas nenotiek, un pēc kāda laiciņa viņa saprot, ka viņš viņai dikti patīk, un tad, protams, sākas sarežģījumi. Jo patiesībā Eimijas problēma nav tā, ka viņai tētis bērnībā ar ļoti loģisku piemēru (viena no labākajām filmas epizodēm) ir izskaidrojis, ka monogāmija ir ne tikai neiespējama, bet arī nav ieteicama, bet gan tā, ka viņa savā burvīgajā prātā ir izdomājusi, ka vienkārši nav gana laba. Līdz ar to jaudīgs uzvedības mehānisms – pamest, pirms pamet tevi. Nekādas vilšanās un asaru.

Lai filma galīgi nenogarlaikotu stipro dzimumu, kas ir atvilkts līdzi uz seansu (ja nu viņiem gadījumā nepatīk joki par seksu ik pēc dažām minūtēm), tad filmā ir arī reālas sporta personības, piemēram, daktera Ārona teju labākais draugs ir Lebrons Džeimss. Es kaut cik orientējos tenisa, futbola un biatlona sejās, bet basketbolā zinu tikai atsevišķus vārdus, ko reti kad varu salikt kopā ar bildēm. Tāpēc man personiski ar Lebronu bija tā – o, tas tiešām ir viņš? Viņš izskatās TĀ? Savu lomu viņš iznes pietiekami labi. Bet īstiem faniem gan jau būs vienalga, galvenais, ka viņš vispār ir redzams. Starp citu, vēl viena lieliska aina ir Ārona un Lebrona basketa treniņš. Ja mēģinājumu spēlēt ar Lebronu vispār var saukt par treniņu. Bezcerīgi. Šajā filmā patiesībā ir savākta ļoti interesanta aktieru buķete. Piemēram, tajā spēlē arī Tilda Svintone. Un dara to, protams, perfekti. To, ka tā bija viņa, konstatēju tikai pēc filmas, meklējot bildes recenzijai. Un sākumā domāju, ka internets mani čakarē. Un, lūdzu – te jums Tilda Svintone! Jā, tā IR viņa.

Vēl tur ir Ņujorkas “Knicks” (diezgan aktuāli mums), karsējmeitenes un Amare Stademaijers. Ja ar to nepietiek, ir arī Daniels Redklifs un Marisa Tomei, kas spēlē vismaz šajā realitātē neesošā filmā “The Dogwalker”, kurā Redklifs ir ļoti labs. Pilnīgi žēl, ka tās filmas patiesībā nemaz nav.

Tā ka padomāts ir gandrīz par visiem, seksa daudz, verbālo vaļību vēl vairāk. Ir arī stāsts par veco kretīnu tētuku, no kura Eimija ir diezgan daudz mācījusies, un perfekto māsu ar perfekto ģimeni un perfekto, laimīgo dzīvi. Nu, kā lai cilvēks nedzer, uz to visu noskatoties? Man personiski ļoti simpatizē pati Eimija Šūmere, kura nav tas ierastais romantisko filmu tēls – 150% skaista, tieva un iznesīga. Kā viņa pati saka savā stand-up: “Es esmu apmēram, nu, tā, 6-7. Bet, kad aizbraucu uz Maiami, tad esmu -3!” Un, lai gan komēdijas formātā, viņa runā par mūžam aktuālo tēmu – kur slēpjas laime? Un kā, meklējot to laimi, nezaudēt draugus, darbu un veselību.

Filma tad arī tā 6-7 no 10