Es domāju, ka labākais veids, kā iesākt šo recenziju, būtu atvainoties Marvel par maniem skaļajiem izsaukumiem iepriekšējā recenzijā. Nepārproti, kopš es redzēju “Batman v Superman”, esmu nedaudz atvēris acis pret filmas trūkumiem (lasi – es saprotu, par ko cilvēki lamājās pēc filmas noskatīšanās), bet man tā joprojām ļoti patīk.
Būs ļoti grūti uzrakstīt šo recenziju, absolūti neko nenospoilojot, tāpēc – SPOILERU TRAUKSME – filma bija lieliska un nav neviena iemesla uz to nedoties, bet, ja lasi tālāk par šiem vārdiem, visa vaina būs tikai uz taviem pleciem. Man un Kinoblogeriem par lielu prieku zālē teju visi cilvēki bija redzējuši visas iepriekšējās Marvel filmas. Tāpēc arī filmas galvenais konflikts likās krietni vien emocionālāks, jo Marvel ļoti tehniski pareizi bija ieturējuši laiku un būvējuši spriedzi līdz šim brīdim. Nevilkt absolūti nekādas paralēles ar “Batman v Superman“ filmu nebūtu pareizi, galvenokārt tāpēc, ka abas iznāca ar tik nelielu laika atstarpi un tajās cīnījās divi no galvenajiem teorētiski vienas komandas varoņiem. Arī pašu konfliktu līdz kulminācijai noveda kāds, kurš saprot, ka pats netiks galā ar varoņiem, tāpēc būs krietni ērtāk vienkārši sarīdīt viņus vienam pret otru.
Kā jau minēju iepriekš, Marvel ir tehniski pārāks par DC, un viņi ir paspējuši uzbūvēt veselu pasauli, pirms spēles lauciņā lika stāstu, kur cīnās divi no lielākajiem pasaules tēliem, un tāpēc tas šķiet krietni vien emocionālāks. Atļaušos izrādīt arī lielu cieņu filmas režisoriem brāļiem Ruso – ar “Civil War” filmu es tiku ievadīts 3. fāzē un tās gaidāmajās filmās, neizjūtot to, ka tas kaut kā uzspiesti pagarinātu pašu filmu vai liktos neorganiski stāstam.
Īsumā par to, kas attēlots filmā tiem, kas to vēl nezina. Pasaule beidzot saka, ka tai ir gana ar supervaroņu visatļautību pēc notikumiem Ņujorkā, Vašingtonā un Sokovijā. 117 valstis beidzot ir spējīgas par kaut ko vienoties -tas ir līgums, ar kuru tās vēlas visus Atriebējus pabāzt zem savas tupeles, lai turpmāk pašas varētu lemt, vai viņi ir nepieciešami kāda konflikta risināšanai. Vai arī iebāzt viņus milzīgā zemūdens cietumā. Protams, pret šādu ideju ir tie varoņi, kurus varēja redzēt #teamcap plakātos, jeb Kapteinis Amerika, Vanagacs, Ziemas kareivis (viņam īsti par šo nav teikšanas), Pegijas Kārteres krustmeita un Piekūns. Kā par brīnumu, par šādu ideju ir Tonijs Stārks jeb Dzelzs Vīrs un visi #teamironman plakāta varoņi – Melnā atraitne, Kara mašīna, Melnā pantera un Vīzija. Brīdī, kad lielākā daļa šo varoņu ir gatavi parakstīt līgumu, Apvienoto Nāciju mītnē Vīnē notiek sprādziens, pie kura tiek vainots Kapteiņa bērnības un pirmsmuskuļu draudziņš Bakijs a.k.a. Ziemas kareivis. Ar to arī sākas filmas galvenā pakaļdzīšanās, problēmu risināšana ar dūrēm un superspējām un, domājams, arī galvenā konflikta risināšana.
Filmas beigās atklājas pavisam cits konflikts, par kuru treileros mājieni netika doti, un tieši šis ir krietni emocionālāks par pirmo. Tieši šajā brīdī daudziem noteikti svārstījās par to, kura pusē būt. Auksta loģika pret karstu atriebību. Kuram ir taisnība? Kura pusē tu esi tagad? Vai svarīgāks ir viens cilvēks vai tomēr visa pasaule?
“Civil War” paveica pavisam lielisku darbu, sagrozot katra viedokli par to, kā tu redzi labo un ļauno Marvel pasaulē. Filma reizē sašķēla un satuvināja esošos Atriebējus, kā arī pienesa veselu lērumu jaunu varoņu, kuriem visiem mēs tagad varam gaidīt solo filmas. Zirnekļpuika… Zirnekļcilvēks ir tas jaunais Pīters Pārkers, kuru jau labu brīdi varēja vērot multfilmās un komiksos, bet nenovērtējiet viņa spējas par zemu. Kā izrādās, šis pusaudzis ir spējīgs cīnīties ne tikai ar Sinister Six, bet arī ar vairākiem Atriebējiem, turklāt stāvot viņiem pretī kā tikpat spēcīgs varonis. Melnā pantera ir pieteicis sevi ar savu vibranium tērpu un nagiem, kā arī lielisko aktierspēli un pavisam noteikti stole every scene he was in. Skudrcilvēks arī būs manāms šajā filmā in all shapes and sizes. Liela cieņa arī Frīdriham Colleram, es atvainojos, Helmutam Zemo par viņa izcilo veikumu kā vienam no filmas galvenajiem ļaundariem. Man varbūt nedaudz pietrūka viņa ikoniskā tērpa, bet viņa rīcības psiholoģiskie iemesli lieliski parūpējās par to, lai par to aizmirstu.
Kopumā “Captain America: Civil War” pavisam noteikti ir pelnījis visas balles un maksimālos vērtējumus, galvenokārt par to, ka ar šo filmu tika mainīti uzskati par katru tēlu, un, ja daži no tiem šķita tādi virspusēji, tagad tie ir ieguvuši vēl kādu dimensiju un lieliski iederas būvējot Marvel pasauli. Tā tik turēt, Marvel!
