Recenzijas

“Fast & Furious 7” (2015)

Mūsu priekšā ir viena no gada izklaidējošākajām popkornfilmām, kura veiksmīgi tiek galā ar visiem šķēršļiem savā ceļā, un pat Džastina Līna nomaiņa ar Džeimsu Vanu ir jūtama filmas enerģijā, bet nekādi ne stilā vai saturā - karmagedons droši ripo uz priekšu pa iemītu taciņu, iznīcinot visu savā ceļā.

02.04.2015

Furious 7, Ātrs un bez žēlastības 7

Prieku no (nu jau jāsaka – kārtējās) “Fast & Furious” daļas aizēno divas lietas – traģiskā Pola Vokera nāve pašā filmēšanas vidū (ar ko filmas autori, cepuri nost, tika galā godam), kā arī neliels sagurums no notikumiem vispār, bez īstas skaidrības, kur tad virzīties tālāk. Tādi sīkumi vien ir salīdzinājumā ar to, ka mūsu priekšā ir viena no gada izklaidējošākajām popkornfilmām, kura veiksmīgi un gandrīz bez piebremzēšanas tiek galā ar visiem šķēršļiem savā ceļā!

Saturiski filma droši seko iepriekšējo divu daļu iemītajai taciņai – sākot ar “Fast Five” tās ir tik līdzīgas, ka no visa materiāla sanāktu neslikts mini-seriāls. To tikai pastiprina Krisa Morgana scenārijs, kurš brauc aizvien tālāk supervaroņu cienīgos notikumos ar neticamiem trikiem, realitātes ignorēšanu, pēkšņu amnēziju un pārējo. Galveno varoņu skaits droši soļo otrajā desmitā, jauni personāži lec uz skatuves vidēji reizi piecās minūtēs, atsauces uz iepriekšējo daļu notikumiem tiek bārstītas paskaidrojumiem un sāpīgi pietrūkst ievadrullīša “previously on Fast & Furious” – izsekot tam visam līdzi fiziski nav iespējams un, būsim godīgi, arī nepieciešams, kamēr vien filmas autori lieliski apzinās, kādu kino veido (un viņi apzinās, ja). Džastina Līna nomaiņa ar Džeimsu Vanu ir varbūt nedaudz jūtama filmas enerģijā, bet nekādi ne stilā vai saturā – karmagedons droši ripo uz priekšu pa iemītu taciņu, iznīcinot visu savā ceļā.

Beigu beigās filma cieš tikai no vienas problēmas – tās pašas, ar kuru neizbēgami sirgst visu pēdējā laika Holivudas lielgrāvēju autori, kuri, centienos pārspēt iepriekšējo daļu vērienību, ir ieslēgti paši savā vāveres ritenī, un no sprādzienu, pakaļdzīšanās un šķembu pārpilnības filmas beigās sāc gluži vienkārši fiziski nogurt (kā “Transformeros”, ja). “Labāk mazāk, bet labāk” – diemžēl vadīties pēc šī teiciena Holivudā neviens vienkārši nevar atļauties, pat ja brīžiem vajadzētu.

Visādi citādi – no stulbu, bet izklaidējošu supergrāvēju piedāvājuma filma noteikti ir viens no labākajiem eksemplāriem. Arī ar turpinājumiem (visiem) jau viss ir skaidrs – droši iesoļojusi “Neiznīcināmo” teritorijā, filmu sērija tikai audzēs kolorītus personāžus bez jebkādiem nodomiem no tiem šķirties. Bet sižetiski visas nākamās daļas jau ļoti labi atspoguļotas filmas “22 Jump Street” beigu titros – misija Maskavā, džungļu piedzīvojums, ļaundara atgriešanās, “The Next Generation”. Ritenis jau sen ir izgudrots, atliek tikai ripot.

“Ātrs un bez Žēlastības 7” jau kinoteātros!