“Jurassic World” (2015)

“Jurassic Park” 4. daļa vienmēr šķita viens no tiem sīkveliem, par kuriem visiem – tai skaitā seriāla veidotājiem – daudz vairāk patika runāt, kā kaut ko faktiski darīt. No vienas puses bija oriģināla joprojām nezūdošā popularitāte un skatītāju interese, bet no otras – samērā vājā trešā daļa, pēc kuras vairs nebija skaidrs, vai turpināt iesākto, vai arī iet pa mūsdienās tik populāro reboot taciņu. Arī turpinājuma koncepti svārstījās no viegli neprātīgiem (dinozauri-kareivji armijas uzdevumā) līdz pavisam trakiem (cilvēku un dinozauru hibrīdi-slepkavas), par laimi tos visus regulāri noraidīja seriāla krusttēvs Stīvens Spīlbergs, pa vidu nomesdams, ka viņš pats labprāt uzņemtu nākamo daļu, ja vien būtu labs scenārijs. Producenti un citi iesaistītie piekrītoši māja ar galvu (Spīlbergs tak!) un turpināja neko nedarīt meklēt ideālo scenāriju.

Viss mainījās, kad dažādu interesantu peripētīju rezultātā pie projekta stūres nostājās gandrīz-debitants (šī viņam ir tikai otrā filma) lielajā kino Kolins Trevorovs, kurā Spīlbergs saskatīja izcilu Amblin kino-tradīciju turpinātāju un vispār sevi jaunībā. Kolins visai naski ķērās pie darba… vispirms pilnībā pārrakstot filmas scenāriju. Būsim godīgi – šāda tipa filmās ritenis nav jāizgudro (lai gan dažreiz vajadzētu), bet Kolinu aiznesa pa kādu pavisam kreisu taciņu. No vienas puses ir manāmas ietekmes no iepriekšējām scenārija versijām (raptori-kareivji un galvenais “ļaunais” dinosaurs, ģenētisko eksperimentu upuris, tik ļauns, ka “nogalina sporta pēc” – kā delfīns!), bet no otras – praktiski tieša, pat ja apzināta, sekošana tēva Stīvena idejām un pirmās daļas notikumiem vispār. Un tikai tad seko savas – nebūt ne oriģinālās – idejas, kas kopsummā ļauj šo uztvert kā pilntiesīgu “Jurassic Park” rīmeiku vai, kā ir vēl modernāk teikt, reimagining. Kas nebūt nav slikti, bet tieši tā arī būtu jāpasniedz.

Kamēr citi “milzu mošķu” filmu autori cenšas meklēt jaunus, oriģinālus piegājienus – vai tie būtu ekstrēmais reālisms (“Godzilla”), found-footage (“Cloverfield”) vai anime-stilistika (“Pacific Rim”) – tikmēr “Jurassic World” autori ņem to pašu, kas jau reiz ir bijis, un vienkārši pārzīmē jaunās krāsās, un dažreiz tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai filma kļūtu par visu laiku pelnošāko pirmo vīkendu! Vai arī cilvēki vienkārši ļoti noilgojās pēc saviem dinozauriem – spriest Jums.

“Jurassic World” jau kinoteātros!